Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Telpa mūzikai
Liepājas Mākslas skolai šogad aprit 100 gadu, Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas skolai jau 104, un aprit desmit gadu, kopš LMMDV izveides, apvienojot mūzikas un mākslas izglītību.
Tam par godu aizvadītas vairākas izstādes, pirmizrādīta mākslas skolas absolventa Ērika Boža dokumentālā filma “Māksla 100”.
Viens no galvenajiem svētku notikumiem – Ausekļa ielā atklāts vides objekts, veltīts mūzikas vidusskolas direktoram, pedagogam un diriģentam Valdim Vikmanim, kurš, kā jau visi mīlēti un cienīti cilvēki, dēvēts daudzos sirsnīgos vārdos.
Tēlnieku Montas un Kristapa Andersonu veidotais darbs tapis pēc absolventu iniciatīvas.
LMMDV direktore Inga Auziņa atminas, kā pirms četriem gadiem pie viņas atnāca mūziķis Uldis Marhilēvičs un pavēstīja, ko izdomājuši kopā ar Aivaru Hermani un Valdi Skujiņu, – Vikmanim vajag pieminekli!
Naudas tam nebija, tomēr nolēma rīkot metu konkursu, kurā uzvarēja mākslas skolas absolventa Ulda Kurzemnieka meita Monta kopīgi ar tēti.
LMMDV projektu vadītāja Anete Verbicka sagatavoja ideju iesniegšanai 2025. gada pašvaldības līdzdalības budžeta projektu konkursā, un tā ieguva finansējumu, pateicoties 479 liepājnieku balsojumam. Vēl saņemti līdzekļi no Valsts Kultūrkapitāla fonda.
Liepājas Komunālā pārvalde palīdzēja sakārtot vietu objekta uzstādīšanai.
Darba tapšanas laikā daudzi cilvēki ar tēlniekiem dalījās savās atmiņās par V. Vikmani. “No viņa varu mācīties vērtības: ģimene, darbs, cilvēcība, mūzika,” teica M. Andersone.
Vides objektā izveidots arhitektonisks portāls, kuru autore dēvē par telpu mūzikai.
“Viena no skolotāja brīnišķīgām spējām ir – iedot laiku. Ar viņa zināšanām, prasmēm audzēknis iegūst laiku sasniegt daudz ātrāk savu iecerēto galamērķi,”
viņa atzina.
K. Andersons pastāstīja, ka tradicionāli šādus objektus rada bronzā, taču viņam nepatīk šis materiāls, kas pilsētās izskatās tumšs. Nerūsējošais tērauds tēlniecībā kļūst arvien populārāks visā pasaulē tāpēc, ka tas ir gaišs.
“Šādi objekti parasti tiek ražoti vistipiskāk Ķīnā, bet es teicu Montai – varbūt esam pirmie, kas pamēģina Latvijā paši uztaisīt!” viņš atklāja.
Idejai noticēja gan Monta, gan pasūtītājs – Liepāja un skola.
Viss, ko darīja V. Vikmanis, nostrādājot direktora amatā 43 gadus, bija pamatīgs un laida dziļas saknes, zina viņa līdzgaitnieki. Labi iedibinātais un izkoptais ritēja savu gaitu arī tad, ja direktors nestāvēja blakus.
I. Auziņa atzīmēja, ka nu direktors skolā ienākošajiem ik dienu it kā pajautās: “Nu, cik tu sparīgi strādā? Nu, esi tā vērts? Man liekas, tas ir super atskaites punkts, Novēlu jums visiem to sajust!”
Spītību iemācījās Kurzemē
Direktora dēls Klāvs Vikmanis par pieminekļa tapšanas sarežģīto ceļu atzīmēja: “Ja viss būtu nogājis gludi, tad tas nav par manu tēti. Viņš visā ieguldīja milzīgu darbu.”
Klāvs atminas no bērnības, kā tētis grieza telefona ciparnīcu un zvanīja kora dalībniekiem, aicinot uz mēģinājumiem, īpaši pierunājot vīrus, un viņam nevarēja atteikt.
“Lai tad mans tētis kalpo kā atgādinājums, ka nekad nevajag padoties, jāseko saviem sapņiem un mērķiem.
Pašiem mazākajiem tas būs kā rotaļu elements, varēs spēlēt ķerītes un kāpelēt. Bet pilsētas viesiem lai labs selfiju objekts!”
Vides objekta atklāšanā uzrunas teica kultūras ministrs Nauris Puntulis, Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš un Liepājas Simfoniskā orķestra direktors Uldis Lipskis.
Kultūras ministrijas Atzinības rakstu pasniedza LMMDV pedagogiem Inārai Trūbai, Linai Andrejevai, Laimai Sveilei, Gunāram Jēkabsonam. Latvijas Nacionālā kultūras centra atzinības tika Evijai Golubai un Normundam Kalniņam.
Sporta veterāns G. Jēkabsons šajā skolā nostrādājis 57 gadus. Joprojām atmiņā diena, kad viņš ienāca V. Vikmaņa kabinetā un teica, ka grib šeit strādāt par sporta skolotāju.
“Korī dziedāsi?” – bija direktora atbilde. Sportists skaidroja, ka nē, jo neesot muzikālās dzirdes, kā arī Latvijas izlases dalībniekam daudz jātrenējas un jāstartē, nebūs laika. “Tu labi pārdomāji?” neatlaidies Vikmanis.
G. Jēkabsons jau cēlies iet, kad direktors iedevis lapu, lai rakstot iesniegumu un rīt pulksten astoņos stadionā.
“Es jau sen domāju, ka nekāds kārtīgs cilvēks no tevis neiznāks,”
sarunu noslēdzis direktors.
Muzikoloģe Aija Engelmane atgādināja, ka patlaban tik ievērojamā Liepājas Simfoniskā orķestra sākums bija “šajā tik necilajā zālē, kur bija auksti un kur bija neērti krēsli”.
V. Vikmanis no pedagogu sastāva veidoja savu orķestri, bet mūziķi negribēja tajā spēlēt par velti, un tad viņus visus noformēja darbā kā ilustratorus.
Mūzikas skolas ilggadējai direktorei Zitai Karlsonei Ausekļa ielā aizvadīti visi mācību un darba gadi – kopš 1963. gada, kad iestājpārbaudījumos V. Vikmanis pats sēdēja pie klavierēm un novērtēja bērnu muzikālās dotības.
“Viņam bija ļoti lielas radošās ambīcijas, viņš bija mērķtiecīgs, neatlaidīgs un spītīgs.
To spītību Vikmanis noteikti te, Kurzemē, iemācījās, jo viņš nāk no Rūjienas. Direktors mācēja kā tāds kuģis izdreifēt starp aisbergiem miglā, izaudzināt jaunus, talantīgus mūziķus un veidot Liepājā rosīgu, saturīgu muzikālo dzīvi,” viņa teica.
Arī skolotāja Inta Šestilovska mācījusies V. Vikmaņa laikā.
“Vidusskolēni nāca uz astoņiem, un viņš vienmēr stāvēja foajē pie lodziņa un visiem teica labrīt. Ja kāds nokavēja, viņš nerājās, bet skats bija tāds, ka visu dienu domāji par to, kā tā varēji… Viņš gaitenī visiem deva roku, kaut vai tā bija maza meitenīte,” viņa pastāstīja.
Vides objekta atklāšanā muzicēja LMMDV stīgu ansamblis “Amber Strings” un absolventu koris Andra Kontauta vadībā.
Svētki noslēdzās ar absolventu un pedagogu salidojumu mūzikas klubā “Fontaine Palace”.
