“Mums te viss ir procesā,” saka teātra vadītāja Daina Kandevica un lepni ved rādīt daļēji iekārtoto grimētavu.

“Telpu šeit ir daudz, tikai atliek izmantot,” stāsta D. Kandevica.

Teātra dalībniece Gundega Lībeka par skatītāju aicināšanu uz šejieni pauž, ka pašlaik uztverot ar divējādām jūtām:

“Tās ir mūsu mājas, kurp mēs nākam, bet tagad ir tā, ka savās mājās ielaižam citus. Kā tas būs?”

Viņa atzīst, ka kamerzālei ir savs šarms, izrādēs ir personiskākas izjūtas.

“Mēs sagaidīsim, piedāvāsim kafiju,” stāsta režisore, “katrai izrādei būs sava saimniece, kas uzņems. Lai cilvēki nāk savā pulciņā, pie savējiem.”

Kamerzāli atklās ar Agnētas Pleijeles lugu “Daži vasaras vakari”, kas bija izvirzīta finālā Latvijas amatierteātru skatē “Gada izrāde 2024”, un par veiksmīgu tēlojumu otrā plāna lomā balvu ieguva Beate Bērziņa.

“Mēs mēģinājām “Pegaza pagalmā”, aktīvi strādājām “Wiktorijā”, bet īres maksas ir tik augstas, ka to vairs nevaram pacelt,”

izvēli spēlēt savā pagrabiņā skaidro D. Kandevica.

Zālē ir vietas 25 skatītājiem. Izrādes noteikti spēlēs biežāk, tās notiks sestdienās.

D. Kandevica šosezon veidos divus iestudējumus. Viens ir Birutas Zujānes “Sieviete vilcienā ar tumši zilu rokassomiņu”, otrs – Leldes Jaujas darbs ir no lugu konkursa par Liepāju.

Varis Siliņš ķersies pie Janas Egles stāsta “Krupīts prasa, vai būs gana”. Tesa Vermahere raksta lugu ar mūziku un dziesmām.

“Mums ir daudz cilvēku, katrs grib kaut ko padarīt un lai tieši viņam ir darbiņš atrasts,”

stāsta režisore.

Vienā no telpām mēģinājumu sāk Leons Leščinskis, iestudējot Egīla Šņores lugu “Uzminēt vārdu jeb nacionālā kalendāra īpatnības”, kuru domāts pārsaukt īsāk un kodolīgāk.

Scenogrāfs būs mākslinieks Aldis Kļaviņš.

“Re, kur ir šausmīgi aktīva sieviete,” uz D. Kandevicu norādot, L. Leščinskis sniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc pirmo reizi ķēries pie režijas amatierteātrī.

“Viņa var pierunāt jebkuru, kuru izdodas pierunāt.”

Par izrādi stāstīt pirms tās radīšanas viņš nemēdz, vien ieskicē, ka tas ir ļoti labs darbs – par mīlestību un par to, uz ko cilvēks gatavs, lai mīlestību iegūtu.

Pirmizrāde gaidāma decembrī, līdz trakajam Ziemassvētku laikam.

Par aktieriem L. Leščinskis saka tikai labu: “Paši to krustu ir izvēlējušies, un paši te nāk. Tas ir skaisti.” Viņaprāt, mazas telpas ir mājīgas, un tā būs arī šeit.