Februāra aukstumā un sniegā Liepājas centrā uzsāktā filmas tapšana lēnām tuvojas nobeigumam, vēl pirmdien pievakarē gaidāmi plašāki masu skati ar liepājnieku iesaisti.

Baseina ielā “Pēdējās šķiršanās” filmēšanas grupa iekārtojusi nozīmīgu objektu – Dzīvokļu komisiju. Tieši dzīvokļa jautājums ir tas, kas piespiež filmas galvenos varoņus Inesi un Miķeli izvēlēties viltus šķiršanos, lai saglabātu īpašumā savu mājokli.

“Dzīvokļu komisijas inspektore Gaļina ir mūsu galvenā antagoniste,”

pastāsta viena no filmas režisorēm un scenārija līdzautorēm Teodora Markova no Bulgārijas.

Gaļinu atveido lieliskā Eiropas līmeņa krievu izcelsmes aktrise Čulpana Hamatova, un režisore uzsver, ka aktrise precīzi izjūt savu lomu un vienmēr piedāvā daudz vērtīgu ideju.

“Viens no absurdiem, ko parādām šajā sižeta līnijā, ir tas, ka Dzīvokļu komisija padomju laikā bija svarīgāka par daudzām citām padomju institūcijām. Tā ir arī viena no mūsu seriāla galvenajām tēmām.

Daudzi cilvēki rindā uz dzīvokli gaidīja vairāk nekā divdesmit gadus.

Protams, pastāvēja kukuļošana un korupcija, cilvēki centās tikt rindā pa priekšu. Bieži vien strādnieki, kas bija ieradušies no Krievijas, saņēma dzīvokļus ātrāk nekā vietējie iedzīvotāji. Tāpēc visi centās uzturēt labas attiecības ar Dzīvokļu komisijas inspektori,” skaidro Teodora.

Tikmēr viņas kolēģis Tomass Vengris strādā filmēšanas laukumā ar aktrisēm. Līna Dundure vēl nezina, ka pusdienās tiks pie salda pārsteiguma par godu viņas 18. dzimšanas dienai.

Signe Dancīte-Hmieļevska grimētavā tiek gatavota iziešanai kadrā, kāds mēģina savu tekstu citā nama stūrī, ģērbtuvē pilns ar apaviem un apģērbu filmas dalībniekiem, atbildīgi iziet cauri kadram gatavojas arī masu skatu dalībnieki, kastinga meitenes vēl cenšas savervēt ļaudis nākamajām filmēšanas dienām, kur vajadzēs daudz un dažādus tēlus astoņdesmito deviņdesmito gadu mijas vidē.

Kino burvība top smagā daudzu cilvēku darbā, iesaistīto vidū netrūkst arī brīvprātīgo, kas grib izbaudīt šo unikālo pieredzi.

Latvijas, Lietuvas un Bulgārijas kopprojekta galvenā filmēšanas vieta ir tieši Liepāja, lai gan atsevišķi skati uzņemti arī Rīgā un vēl priekšā izbrauciens uz Lietuvu.

Producentu grupas pārstāvji ir apmierināti ar darba apstākļiem Liepājā, Teodora joko, ka vienīgais, kas viņai nepatīk, ir laikapstākļi, jo viņa pieradusi pie siltākas vasaras.

“Bet citādi jūra, pludmale un smiltis, ainavas ir ļoti skaistas, patīkami strādāt,”

režisore saka.

Viņa skaidro, ka ar Staņislavu Tokalovu satikusies kādā scenāristu radošajā darbnīcā un abi sapratuši, ka viņiem ir līdzīgs skatījums, humora izjūta, tad tapis pirmais kopprojekts “Padomju džinsi”, kas ir visai veiksmīgs.

“Mēs nākam no tik atšķirīgām kultūrām – Baltijas un Balkāniem, tāpēc, ja kaut kas šķiet smieklīgs gan man, gan Stasam, tad ir lielāka iespēja, ka tas darbosies arī starptautiskā auditorijā un būs saprotams ikvienam.

Man šķiet ļoti interesanti saprast, vai humors spēj pārvarēt robežas, jo parasti to ir grūti eksportēt, tas ir ļoti lokāls.

Kad kādā festivālā iepazinos ar Tomasu, redzēju, ka viņa rokraksts ir ļoti līdzīgs mūsējam, tad arī Staņislavs noskatījās viņa filmu, kas bija nominēta “Lielajam Kristapam”, un mēs piedāvājām sadarboties. Kopražojuma kino svarīgākais ir, lai viss notiek organiski, un mūsu gadījumā tā arī izdevies,” stāsta T. Markova.

Filmas veidotāju grupa ir ap pussimts cilvēku, iesaistīto aktieru arī ir daudz, vēl vairāk masu skatu dalībnieku, arī tādu, kas paši vēl atceras filmā atveidoto laiku.

“Man šķiet, ka tas vienmēr palīdz. Mums, piemēram, vajadzēja atcerēties, kā cilvēki dejoja astoņdesmitajos, jo toreiz aktuālās deju kustības bija citādas un ir maz video materiālu no Austrumeiropas.

Cilvēku atmiņas vienmēr iedod autentiskumu, ko nevar dabūt no arhīvu materiāliem,

tās ir detaļas, kas padara niansētākas ainas, tas ir nenovērtējami rezultātam,” saka režisore.

Viņa neslēpj, ka, kopā ar S. Talkovu rakstot “Pēdējās šķiršanās” scenāriju, viņiem licies interesanti izstāstīt tā laika absurdumu, taču abi daudz domājuši par to, lai stāsts būtu saprotams arī mūsdienu jauniešiem, kas filmu skatīsies tagad.

“Diemžēl redzam, ka vēsture mēdz atkārtoties, tāpēc joprojām ir sajūta, ka ir daudz stāstu, kas vēl jāizstāsta,”

bulgāriete pamato.

Tāpēc izvēlēts arī traģikomēdijas žanrs, cerot, ka ir pagājis jau diezgan ilgs laiks, lai skatītāji varētu paskatīties uz padomju gadiem ar ironiju, vienlaikus pārlieku neromantizējot šo periodu un neaizmirstot par to, cik smagi cilvēkiem bija toreiz dzīvot.

“Uz redzēšanos!” mums sarunas beigās latviski mēģina pateikt Teodora. Viņa cenšas mācīties latviešu valodu, un tieši šī atvadīšanās ir viens no grūtākajiem vārdiem.

Scenārijā viņa visus dialogus iztulkojusi angļu valodā un mācās arī šādi, taču atzīst, ka nevar izmantot savas svešvalodu zināšanas, lai mācītos latviešu valodu, jo tā ir patiesi unikāla.

“Pēdējās šķiršanās” filmēšana Liepājā noslēgsies nākamnedēļ, bet kinodarbs pie skatītājiem varētu nonākt 2027. gada nogalē.