liepajniekiem.lv
Filmas veidotāji aicina: atbrīvojiet savas domas par to, ko jūs vēlētos redzēt un ko jūs domājat par dziesmu svētkiem.
“Mēs vēlējāmies pastāstīt ne tikai par dziesmu svētku rašanos, bet arī par to, kā radusies ir mūsu nācija,” atzīmē producente Linda Krūkle.
Paldies par filmu
Režisors M. Martinsons, kurš ir arī filmas scenārija līdzautors, piedalījies montāžā, un producente Linda Krūkle viesojās Liepājā, kinoteātrī “Balle”, lai pirms filmas seansa satiktu skatītājus.
“Es teiktu, ka kinorežisors ir vientuļnieka profesija. Sēdi pie datora, raksti scenāriju.
Kad tas ir gatavs, notiek gatavošanās, filmēšana, pēkšņi ir daudz cilvēku. Un vienā dienā tas beidzas. Tu atkal sēdi pie tā paša datora, kur rakstīji, bet šoreiz montē. Pēc tam ir pirmizrāde…
Kinoļaužu skarbā realitāte ir tāda, ka tu strādā, strādā, strādā, šajā gadījumā piecus gadus, vienu vakaru ir svētki – pirmizrāde, un viss,” M. Martinsons skaidroja, kādēļ viņam ir svarīgi tikšanās brīži ar skatītājiem.
Spēlfilmas pamatā ir stāsts par Pirmo latviešu dziedāšanas svētku dzimšanu un uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas aizsāka šo unikālo, no paaudzes paaudzē nododamo mantojumu.
“Man ir ļoti interesanti uzzināt skatītāju iespaidus, parunāt, uzzināt pirmās emocijas,” atzīst autors.
Un iespaidi esot visdažādākie: “Saņemu ļoti interesantus, dzīvus jautājumus – gan par tēliem, gan vēsturiskām detaļām. Tas man atkal liek padomāt par filmu no citas puses.”
Režisors arī uzzina daudz jauna. Piemēram, reiz pienākusi klāt sieviete un jautājusi, vai arhitekts Baumanis (atveido Ainārs Ančevskis) bijis kreilis. Jo ievērojusi, ka aktieris filmā skaitīkļa kauliņus bīdījis tā, kā to dara kreiļi.
“Bet mēs vienkārši skatījāmies, kā vislabāk tas izskatītos. Ja taisītu uz pretējo pusi, tad kauliņi ietu ārā no kadra,” ar smaidu atzina M. Martinsons.
Lūk, vēl kāda pienākusī ziņa no skatītāja – filmai dotu 9 balles no 10, jo epizode, kur Anna (atveido aktrise Marta Lovisa Jančevska) maļ miltus, neatbilstot patiesībai. Viņai tas būtu jādara uz otru pusi.
“Mūs ir konsultējuši vairāk nekā 20 dažādu nozaru vēsturnieki – mūzikas, tērpu utt.
Notikušas arī sadursmes, kur viņi paši strīdas savā starpā, kā ir bijis, un šādā brīdī mums pašiem ir jāizlemj, kā darīt. Bet epizodē ar Annu mums blakus bija konsultants, bet arī viņš, šķiet, bijis pārāk satraucies,” komentēja L. Krūkle.
Filmas veidotājiem ir teikts paldies, ka uztaisīta filma par arhitektiem. Jo Baumanis ir šīs profesijas pārstāvis. Citu uztverē tā ir filma par uzņēmējiem, jo Andra Buļa atveidotais Rihards Tomsons ir uzņēmējs.
“Šī esot otrā filma par uzņēmējiem, pirmā – “Ceplis”,” skatītāji snieguši vērtējumu M. Martinsonam. Vēl kādam “Zeme, kas dzied” šķiet veltīta apņēmīgām sievietēm.
Izdzīvot stāstu ar aktieriem
Kā radās ideja 1873. gada notikumu iemūžināt kinodarbā? “Tāpēc, ka neviens to nebija izdarījis,” portālam liepajniekiem.lv skaidroja M. Martinsons.
“Tuvojās 2018. gads, Latvijas simtgade, un mēs sākām domāt, par ko vēl nav uztaisīta filma. Kāpāmies atpakaļ un pamanījām, ka pirmie dziesmu svētki ir tukšs. Kad ķērāmies pie darba, daudzi man teica – kā agrāk paši par to neesot neiedomājušies.”
“Sākumā mēs taisījāmies veidot filmu par to, kā radās dziesmu svētki, kā radās dziedāšanas svētki.
Bet, ejot dziļāk, pētot šos cilvēkus, meklējot atbildes uz jautājumiem, kas mums pašiem bija neskaidri, piesaistot klāt arī Daini Īvānu kā scenārija līdzautoru, sapratām, ka filma ir daudz nozīmīgāka, daudz svarīgāka.
Tas nav tikai stāsts par to, kā radās svētki, kas ir šodien. Tas ir stāsts par ļoti jaudīgiem cilvēkiem, kas, riskējot ar savu stāvokli sabiedrībā, saviem īpašumiem, gāja pret vietējo varu, kas tolaik bija Krievijas impērijas, lai būtu šie svētki.”
M. Martinsons mudina skatītājus sajust to laiku, izdzīvot stāstu kopā ar aktieriem.
“Katra filmēšanās diena bija savā ziņā pārcelšanās ar laika mašīnu uz 19. gadsimtu. Mēs to visu darījām ar mērķi, lai šīs divas ar pusi stundas aizceļotu tur, pabūtu kopā ar tiem cilvēkiem, gūtu tās emocijas, ko izjuta cilvēki, kas tajā brīdī tur atradās.”
Režisors pēc filmas noskatīšanās novērojis pozitīvas blaknes: “Atdzīvinot tos cilvēkus, kuri līdz šim bijuši vienkārši izbalējušas bildes vēstures grāmatās, uz ekrāna, mēs esam rosinājuši vairāk interesēties par vēsturi, par savām saknēm, par mūsu senčiem, kuri darījuši nozīmīgas lietas nākotnes labā.”
“Braukāju ratos turp un atpakaļ”
Starp filmas vēsturisko personāžu atveidotājiem ir arī Vilis Daudziņš (Bernhards Dīriķis), Nauris Brikmanis (Krišjānis Kalniņš), Andris Keišs (Atis Kronvalds), Ģirts Ķesteris (Jānis Cimze), Marina Rebeka (Zelma Līdumnieks), igauņu aktieris Prīts Pius (Jurģis Grietēns) un citi.
Stāstu par latviešiem ceļā uz pirmajiem dziedāšanas svētkiem, lai arī mazās lomās, tomēr atklāj arī Liepājas teātra aktieri – Kaspars Gods, Viktors Ellers, Kārlis Artejevs un Hugo Puriņš.
K. Gods atveidojis ores vīru. Filmēšanās notikusi kinopilsētiņā “Cinevilla” vienu dienu. Bet, tā kā tas noticis 2022. gadā, atcerēties šodien notikušo ir pagrūti, atzīst aktieris.
“Mani sagrimēja, sapucēja, un tad es braukāju ratos ar zirgu turp un atpakaļ,”
viņš ar smaidu stāsta.
“Atceros, ka bija baigi daudz cilvēku – masu skatu dalībnieki. Sajūtās palicis, ka filmēšana bija ar vērienu. Šķiet, bija ziema, jo atceros, ka bija diezgan auksts.”
Ja kādam Kaspara dalība filmā paslīdēs garām, viņš to uztvers ar sapratni. “Pirmkārt, es nebiju nekāds svarīgs personāžs. Un, otrkārt, mani jau nevar atpazīt, es tur esmu diezgan briesmīgi saģērbts, un mani mati ir sirmi vai blondi.”
“Tas bija jautri,” savukārt filmēšanos komentē V. Ellers. “Man piezvanīja, piedāvāja epizodisku lomu, un es labprāt piekritu. Tur bija arī mani jaunie kolēģi – Hugo un Kārlis. Līdz ar to sanāca tāds kopīgs brauciens mums visiem trim. Ļoti pozitīvi.”
Tāpat kā Kaspars, arī Viktors filmu vēl nav redzējis, tādēļ atsacījās komentēt.
“Man jānoskatās, jāsajūt visa filma kopumā, lai kaut ko sacītu. Bet filmēšanas process bija ļoti interesants.”
Viktors piedalījies arī režisora Aigara Graubas filmā “Sapņu komanda 1935”, kas ir vēl viens kinodarbs, kurā atspoguļots būtisks notikums no Latvijas vēstures.
“Esmu ļoti pateicīgs, ka man ir bijušas iespējas filmēties tādās filmās. Tas ir forši, ka ir kaut kas paliekošs.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
