Foto: “Lielajā dzintarā” skatāma mūzikas instrumentu kolekcijas izstāde
Nav labākas iespējas, kur izrādīt instrumentus, kā vietā, kur mūzika dzīvo un skan. To Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja (LNRMM) simtgadei veltītās mūzikas instrumentu kolekcijas izstādes “Pieskāriens” atklāšanā teica koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons.
liepajniekiem.lv
Tā ir muzeja kolekcijas izlase 44 instrumentu apjomā, kas aptver laiku no 18. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.
Līdz pat nākamā gada 2. martam mākslas telpā “Civita Nova” būs apskatāmi sešu instrumentu grupu pārstāvji – taustiņinstrumenti, stīgu instrumenti, lociņinstrumenti, pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un inovatīvie instrumenti.
Par to izgatavošanu var vairāk uzzināt audiovizuālos stāstos. Viens no eksponātiem tapis Liepājā, tas ir brāļu Bokumu fabrikā ražots harmonijs.
Arī izstādes organizators ir cilvēks, kurš ļoti cieši saistīts ar Liepājas koncertzāli, tas ir Imants Resnis.
Privātā sarunā viņš stāstījis T. Tomsonam, ka,
plānojot Liepājas koncertzāli, sapņojis par to, lai tās vienā spārnā atrastos mūzikas instrumentu kolekcija.
Diriģents pats ir mūzikas instrumentu kolekcionārs, un “Lielā dzintara” otrā stāva foajē pastāvīgi novietots viņa dāvinājums – 19. gadsimtā Zviedrijā izgatavots flīģelis.

“Izstāde ir īpaši izceļams notikums, gatavojoties Liepājas 400 gadu jubilejai un koncertzāles desmitgadei nākamajā gadā,” teica T. Tomsons.
“Muzeja sapnis bija izcelt gaismā unikālo vērtību –
Latvijas mūzikas instrumentu būvētāju brālību, kas radījusi gan konvencionāli un tradicionāli spēlējamus, gan intelektuāli huligāniskus instrumentus, kā Vaira Nartiša subkontrabasa klarnete, Jura Kulakova sintezators.
Tāpat instrumenti ar dīvainiem nosaukumiem, piemēram, baibafons vai tubafons,” stāstīja LNRMM direktore Iveta Ruskule.
Meistars Nikolajs Dreika savu vijoli nosaucis radinieces, dzejnieces Dagnijas Dreikas vārdā. Latvieši bijuši ar ļoti radošu pieeju instrumentu izgatavošanā un lolojuši tos ar savu mīlestību.
I. Ruskule atsaucās uz itāļu vijoļmeistaru Antonio Stradivāri, kurš teicis, ka instrumentu nevar tāpat vien uzmeistarot, jo tas ir lolojums, tāpat kā vīnogas un bērni.
Izstādē ikviens var darboties un izmantot maņas, pārbaudīt, cik sver instruments, veidot skaņu spēles uz Skaņu sola, izmēģināt sajūtu vērošanas trenažieri “Trīsskanis” un darboties ar “čamdāmiem” instrumentiem, pieejamas aktivitātes bērniem.
Sadarbojoties ar biedrību “SocIntegra”, RTU Liepājas akadēmiju un Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, izstāde ir īpaši piemērota arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem.
Izstādes kuratore Liena Šmukste bērnībā dzīvoja kopā ar neredzīgajiem vecvecākiem, tāpēc visu savu radošo mūžu domājusi par to, kā kultūru padarīt pieejamu arī tiem, kuriem atņemta kāda no maņām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.