Lapsas radīšanas stāsts, kas atklājas izrādē, ir tikai visa sākums. Sekos vēl citas jautras, izglītojošas un izziņu veicinošas lapsas izrādes. Izmēros milzīgā un pūkainā lelle jau ir iekarojusi mazo skatītāju sirdis.

Jumta remonta dēļ uz pirmizrādi 21. un 22. septembrī skatītājiem bija jādodas nedaudz citā virzienā. Lapsiņa gaidīja Latviešu biedrības namā, nevis Leļļu teātra telpās, kā ierasts. Savā mājvietā teātris atgriezīsies oktobrī.

Uz koncertizrādi bija aicinājums ņemt līdzi mīļdzīvnieku, mīļmantiņu, mīļsomu vai jebko citu ar lapsas attēlu. Tas – lai satiktos ar izrādes varoni.

Lapsa teju desmit gadus ir bijusi Liepājas Leļļu teātra simbols un talismans, kas attēlots logotipā, pastāsta teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Ieva Hmieļevska. Tomēr trūcis skaidrojoša stāsta, kāpēc tieši lapsa.

“Mūsu lapsa pārāk ilgi dzīvoja savu dzīvi, ar viņu ir noticis tik daudz, ka beidzot ir laiks izstāstīt viņas varoņstāstu,”

koncertuzveduma ideju skaidro tās autors un režisors Edgars Niklasons.

“Izrādes galvenā tēma ir darbs komandā – ko vispār nozīmē būt komandai, kad ego ir jānoliek malā un jākļūst par zobratu lielākā mehānismā.”

Sižets ir par leļļu teātra aktrisēm Madaru Enkuzenu, Denisu Brašu, Viju Mežali un Ingu Dzintari, kas pēc bezrūpīgām brīvdienām atgriežas teātrī apņēmības pilnas veikt radošus varoņdarbus. Taču kaut kā pietrūkst.

Komisku notikumu virkne atklāj, kā draudzība un sadarbība palīdz pārvarēt jebkurus šķēršļus un radīt kaut ko patiesi īpašu – teātra talismanu.

Izrādes vienīgā, bet lielā lelle lapsa ir fiziski sadalīta vairākos objektos. Ar lapsas kājām, ausīm, degunu, asti var spēlēties atsevišķi, bet, kopā saliekot, izveidot lapsu kā tēlu – kaut ko lielāku un emocionāli nozīmīgāku.

“Šī lapsas radīšana ir kā rotaļa, un tā ir nebeidzama,”

turpmāko attīstību ieskicē E. Niklasons, solot, ka lapsu sastapsim vēl un vēl.

Koncertuzveduma “Lapsiņ, kas tu esi?” visu septiņu dziesmu tekstu autors ir Klāvs Knuts Sukurs, savukārt mūziku sacerējis komponists Goran Gora jeb īstajā vārdā Jānis Holšteins-Upmanis.

“Ar Goran Goru esam sadarbojušies Lilijas un Edgara Liporu veidotajā izrādē “Putni”, kur viņš piedalījās kā mūziķis un komponists. Ievēroju, cik izcili viņam izdodas pielāgot mūziku skatuves darbībām.

Kopīgi strādājām arī pie izrādes “(Iz)dzīvot pirmdienu”, kur itin viegli viņš realizēja visas manas vēlmes. Un, kad uzzināju, ka populārā bērnu TV raidījuma muzikālais ietērps ir Goran Goras un Klāva Knuta Sukura kopdarbs, sapratu, ka kopā jāveido arī leļļu teātra izrāde.

Klāvs ir mans kursa biedrs, asprātīgs un dzīvespriecīgs cilvēks. Viņš ir tieši tāds, kādu gribēju arī šo koncertuzvedumu,” stāsta E. Niklasons.

Klāvs ir radījis dzīvespriecīgus, atmiņā paliekošus un ļoti lipīgus pantiņus, vērtē režisors. Goran Gora tos paspilgtinājis ar mūziku un ritmu.

“Man ļoti viegli komponēt ar Klāva tekstiem,” saka mūzikas autors, un tā bijis arī šoreiz. 

“Pirmo četru dziesmu demo versijas uzrakstīju vienā vakarā. Grūtākais darbiņš jau ir pēc tam – visu izcakināt. Ar vienu ukulelīti vien nepietiek. Es ļoti izbaudīju to, kā teksts ar mūziku mijiedarbojās. Pieturējos pie vienkāršiem izteiksmes līdzekļiem tādā izpratnē, ka piebalso tikai akustiskie instrumenti.

Manuprāt, ir viegli pārspīlēt, bet nedrīkst aizmirst, ka bērna uztvere ir vienkārša.”

“Lapsa, kura sākumā likās pārāk vienkāršots tēls, iedziļinoties atklājās ļoti daudzpusīgi – viņa ir daudzšķautņaina, vienlaikus ļoti cilvēciska, gan gudra, gan ar vājībām, ar savu nezināšanu un bailēm,” par radošo sadarbību teic K. K. Sukurs.

Tā kā lapsas tiešām Liepājā arī reāli dzīvo, ir ikdienā sastopas, tad dziesmu tekstu autors priecājas, ka  tas nav izdomāts vai mākslīgi radīts tēls tikai Liepājas Leļļu teātrim.

Tuvākā izrāde ar lapsiņu – 27. oktobrī.

Liepājas Leļļu teātris šajā sezonā skatītājiem piedāvās vēl trīs iestudējumus: ziemas izrādi “Sniedziņš vizuļo” pēc Margaritas Stārastes pasakas motīviem, brāļu Grimmu pasakas “Ansītis un Grietiņa” interpretāciju, kā arī pusaudžiem mērķēto eksistenciālo skatuves darbu “Metamorfoze”, kas balstīts uz tāda paša nosaukuma F. Kafkas pasaulslavenā stāsta motīviem.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.