Izstāde ir atskats uz mākslinieka radošo periodu 40 gadu garumā – no 1983. gada līdz 2023. gadam, informē Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

“Es nezinu, no kurienes nāku, es nezinu, uz kurieni es eju, bet es noteikti zinu, ka esmu ceļā,” par savu dzīvi saka Aivars Kleins.

Aivara Kleina ceļš mākslā balstās uz trīs pīlāriem: Dievs, daba un darbs. Šīs vērtības iemantotas no bērnības, kas 1960.–1970. gados pavadīta laukos netālu no gleznainās Virgas Lankas “Māķiem”.

1990. gadu sākumā, kad kontrabasists Aleksandrs Strelits-Strēle esot aizvedis Aivaru Kleinu uz viņa pirmo foreļupi, no tā laika foreļupes ir kļuvušas par gleznotāja galveno glezniecības motīvu.

Kā atzīst mākslinieks, 30 gados ir izstaigātas daudzas Lejaskurzemes mežu upītes, gūstot veldzējumu pasakainajā dabas harmonijā.

Pirms piecpadsmit gadiem Aivaram Kleinam pasliktinājās redze, kā rezultātā viņš nolēma doties impresionista Edgāra Degā pēdās, kurš redzes problēmu dēļ pievērsās balerīnu atveidošanai, bet Aivars Kleins sāka grebt vienkočus – traukus un karotes, arī laivas, bet nelielas.

Šobrīd, pateicoties medicīnas attīstībai, mākslinieka redze ir atjaunota, un viņš sevī jūt lielu aicinājumu, cik Dievs dos, turpināt gleznotāja ceļu.

1981. gadā, pabeidzot  Liepājas mākslas skolas koktēlniecības nodaļu, Aivaram Kleinam bija iespēja materializēt bērnībā gūtās atziņas.

Glezniecības pamatu izpratni Aivaram Kleinam iemācīja gleznotājs Valters Uzticis. Savukārt mākslas skolā, gūstot zināšanas par dažādiem mākslas periodiem, Aivars Kleins izmēģināja dažādus glezniecības stilus – no ikonām līdz puantilismam.

1993. gadā Aivars Kleins absolvēja Latvijas Mākslas akadēmiju. Studijas paplašināja mākslinieka radošo redzes lauku, bet nemainīja vērtības glezniecībā – turēties pie klasiskā reālisma.

Izstāde “Mans ceļš” Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, aplūkojama līdz šī gada 31. decembrim.