liepajniekiem.lv
“Sagaidāmas dažas tehniskas problēmas un, iespējams, grūtības, bet ceru, ka varēsim tās atrisināt un tiksim pie jaunas zāles vecajam teātrim,” konkursa rezultātus vērtē pilsētas arhitekts un žūrijas loceklis Uģis Kaugurs.
Katliņu vajag savā virtuvē
“Darbi ir ļoti rūpīgi izstrādāti, katram ir kāds mīnuss, kāda piezīme par funkcionālo risinājumu, īpaši no teātra puses. Mēs kā skatītāji varam priecāties par to, kā šī ēka dzīvos pilsētvidē un kā mēs dzīvosim, ieejot foajē, bet teātrim fiziski lielākā daļa ir tā, kas atrodas aiz “sarkanās līnijas”, kas ir skatuves portāls,” teica U. Kaugurs.
Funkcionalitāte no teātra vajadzību viedokļa bija galvenais kritērijs teātra tehniskajai direktorei Aurikai Feldmanei, kuras favorīts konkursā bijis cits mets, ne uzvarējušais.
Arhitekti iekļāvuši skicē visu teātra prasīto, tomēr būvapjoms esot par mazu, pietrūkst telpas.
Ļoti svarīga ir iebrauktuve lielajam transportam.
Mazās zāles, aktieru telpu un publiskās zonas risinājumi visiem konkursa dalībniekiem esot interesanti un labi vērtējami.
“Mēs daudz strīdējāmies, es gan emocionāli, gan tīri tehniski izvērtēju to, ko esam prasījuši, – cik tas atbilst tam, ko konkursa dalībnieki ir piedāvājuši. Es paliku pie sava viedokļa. Jo mēs šeit strādāsim, tas ir pats, pats svarīgākais.
Saprotu, ka ārpusē, pilsētvidē tas viss ir feini, bet, ja mūsu darbam nevar būt atbilstošas loģistikas, tad es nesaprotu. Pirmajai vietai ir ļoti daudz jāpārstrādā,” viņa saka.
Sabiedrības pārstāvis žūrijā, Liepājas restaurācijas centra vadītājs Ivars Pilips uzskata, ka uzvarējušais darbs ir brīnišķīgs.
“Visiem 13 darbiem gājām secīgi cauri, bet šis visiem jau bija acu kaktiņā kā viens no favorītiem. Žūrijas galavērtējumā parādās tas, ka šis darbs bijis galvastiesu pārāks,” viņš teica.
Visi pirmā trijnieka darbi esot īstenojami, tāpēc pastāv rezerves varianti.
“Šai gadījumā vietā ir teiciens – kod, kurā pirkstā gribi, neviens nesāpēs,”
viņš atzīmēja.
Aplūkot metus bija atnākusi aktrise Signe Dancīte. Viņa norādīja, ka ieceres īstenošana ir vitāli nepieciešama, lai teātris attīstītos, būtu aktuāls un laikmetīgs.
“Mani interesē, lai teātra tehniskie cilvēki un būvnieki sadarbotos pēc būtības. Skaidrs, ka papīrs pacieš visu, bet risinājumiem jābūt tādiem, lai pēc tam nav jāviļas par neīstenotām lietām. Iespējas 2027. – Eiropas kultūras galvaspilsētas –gadā uzbūvēt šo ēku ir pilsētas goda lieta,” viņa teica.
Pēc aktrises domām, esot jauki, ka teātris ar mazas formas izrādēm var ciemoties koncertzālē “Lielais dzintars”, kur “var pagatavot kaut ko citu nekā mūsu mājās”.
“Taču, lai pagatavotu, mums ir jāiet pēc katliņiem un visa pārējā uz citu virtuvi. Tas viss mums ir vajadzīgs šeit,” uzsvēra S. Dancīte.
Soli pa solim uz naudas kabatiņu
Pirms godalgoto darbu autoru noskaidrošanas Liepājas teātra valdes locekle Eva Ciekurze minēja, ka teātra laimes ceļš atkarīgs no īpašnieka, kas ir pašvaldība.
“Eiropas kultūras galvaspilsētas titula kontekstā tas ir svarīgs projekts. Ir iespēja atstāt savu vārdu garajā teātra vēsturē, iepriekšējais ieraksts ir veikts vairāk nekā pirms simt gadiem,” ar šiem vārdiem viņa aicināja izteikties Liepājas domes priekšsēdētāju Gunāru Ansiņu.
Domājot par finansējumu būvniecībai, kopā ar Kultūras ministriju un domes Attīstības pārvaldi esot iezīmēta ceļa karte, vismaz sākumam.
“Izvērtējam divas Eiropas Savienības fondu programmas.
Jautājums ir – cik tas kopā izmaksās?
Šis ir pirmais solis, lai spertu nākamo – sāktu darbu pie tehniskā projekta,” viņš teica.
Portālam G. Ansiņš pauda, ka tuvākā vai tālākā nākotnē Liepājā ir jāatrisina bibliotēkas un teātra mazās zāles jautājums.
“Priecē tas, ka soli pa solim virzāmies ar mazo zāli. Vēl notiks debates par tehniskām lietām un tiks precizēts budžets. Nākamais solis ir gatavoties Eiropas Savienības fondu programmām, ir zināmas divas, uz kurām pašvaldība varētu pretendēt,” viņš skaidroja.
Par valsts iespējamo finansiālo iesaisti teātra pārbūvē un iespējām pabeigt būvniecību līdz 2027. gadam, kā arī to, vai vienlaikus iespējams uzcelt gan teātra piebūvi, gan bibliotēku, pašvaldības vadītājs atbildēja, ka negribētu skriet notikumiem pa priekšu.
Tikšot izmantotas visas iespēja piesaistīt ārējo finansējumu, lai projektus realizētu.
Saprast, cik būs naudas, no kuras kabatiņas un ar kādiem noteikumiem, būs vislielākais izaicinājums, domā U. Kaugurs.
Viena no kabatiņām varētu būt saistīta ar siltumefektivitāti, un šai ziņā pirmās vietas ieguvēja piedāvātais projekts esot ērti risināms.
“Galvenais ir saprast, cik mums ir un ko mēs varam atļauties. Ko mēs gribam un ko mēs varam, un kā to salāgot. Tas jāsaprot starp teātri, pašvaldību un finansējuma avotiem, un tikai tad var iet pie arhitektiem ar precizētu uzdevumu.
Metu konkursa uzvarētājus “NRJA” uzrunās pirmos un noskaidros, vai ar precizēto programmu varēs ar viņiem atrast kopīgu valodu par pieņemamu summu un par to, vai viņi gatavi kaut ko projektā mainīt. Šādās sarunās jānonāk pie līguma un jāsāk darbs,” viņš pastāstīja.
Visos piedāvājumos ņemtas vērā teātra prasības spēles laukumam, diskusijas bijušas par pilsētvidi, arhitektūru, kā arī funkcionālo pusi, atklāja E. Ciekurze.
“Dzīve ir viena liela kompromisu māksla. Esmu pārliecināta, ka mēs ar uzvarētāju abi to zinām un paiesimies viens otram solīti pretī. Attiecībā uz funkcionalitāti teātrim būs vairāki lūgumi parisināt citādi.
Žūrijā esošie arhitekti apliecināja, ka tas ir iespējams piedāvātā meta ietvaros. Kompakts priekšlikums būtu izmaksu ziņā efektīvāks – gan būvniecībā, gan pēc tam apsaimniekošanā,” teica teātra vadītāja.
Pēc devīžu atvēršanas ir jāpārbauda autoru kvalifikācijas atbilstība nolikuma prasībām, tad tiks izziņoti galīgie metu konkursa rezultāti.
Sekos sarunu procedūra par projektēšanas līguma noslēgšanu. Atbilstoši metu konkursa nolikumam vispirms uzaicināms pirmās vietas ieguvējs.
Ja sarunās ar konkursa uzvarētāju pasūtītājam neizdodas vienoties par līguma nosacījumiem, aicināms nākamās augstākās godalgotās vietas ieguvējs.
Visus trīs godalgotos metus žūrija ir atzinusi par īstenojamiem.
Žūrijas komisiju vadīja pašvaldības izpilddirektors Ronalds Fricbergs, žūrijas locekļi: U. Kaugurs, arhitekte Agate Eniņa, A. Feldmane, I. Pilips, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītājas vietnieks Nauris Piļāns un arhitekts Juris Poga.
Uzziņai
Liepājas teātra ēkas pārbūves metu konkurss
1. vieta un 8000 eiro balva – arhitektu birojs “NRJA”.
2. vieta un 4000 eiro – “Sarma & Norde arhitekti”.
3. vieta un 2000 eiro – SIA “Arhis arhitekti” sadarbībā ar SIA “Ainavu studija”.
Veicināšanas prēmijas 500 eiro – SIA “AB3D” un “Michael Wallraff ZT GmbH”.
Provizoriskā līguma summa projektēšanai ir 200 000 eiro, autoruzraudzībai – 20 000 eiro (bez PVN).
Paredzamā līguma summa būvniecībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas) ir 4 000 000 eiro (bez PVN).
Avots: Liepājas pašvaldība
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
