liepajniekiem.lv
Tehniku, kādā atveidot jūru, tās piekrasti, izdevies atrast, un jau gadu top 3D sienas skulptūras.
Darbnīcā laiks izkūst
Patlaban kafejnīcas “Teika” sienas rotā Z. Gustes darbi, sniedzot ieskatu tajā, ko viņa dara.
Pasaulei topošā māksliniece atveras lēni un piesardzīgi. Bet pirmā viņas darbu izrādīšana notika nevis Liepājā, pilsētā, ko patiesi iemīlējusi, bet galerijā “Cut art”. Rīdzinieki mūs nedaudz apsteidza.
Galvaspilsētas izstādē “Es piedzimu un uzaugu Baltijas purvā” Zandas darbi ir skatāmi kopā ar fotogrāfes Mariannas Volkovas portretu kolekciju, kurā iemūžināta dzejnieka Džozefa Brodska būtība.
“Tas man bija liels pārbaudījums, bet brīnišķīga pieredze,”
atzīst Zanda, sevi nodēvējot par mazo māksliniecīti tā iemesla dēļ, ka sevi joprojām uztver kā iesācēju. Bet rezultāts gandarījis.
“Izstāde ir ļoti baudāma. Un būt kopā ar Brodski man bija liels pagodinājums. Es arī ieraudzīju savus darbus no cita rakursa.”
Zanda savus darbus veido 3D tehnikā, dažādās formās un toņos. Pamatā melnā, gaišā un arī rūsas tonī.
“Tas viss ir viens liels eksperiments un ļaušanās savam radošumam,”
viņa saka.
Darbos sazīmējami jūras viļņi, kāpas, smiltis, smilgas, saulriets. Tas, ko var novērot pastaigā gar jūru.
“Man ir vēl daudz ideju. Jūras tēma man būs aktuāla mūžīgi. Kā sieviete es sevi identificēju ar jūru. Tā ir tik noslēpumaina, brīva un pilna dzīvības… Jūru redzu kā sievieti, kas ir spēcīga un neatkarīga, bet tajā pašā laikā maiga un nomierinoša, pieņemoša un dodoša.
Katru reizi aizejot pie jūras, es smeļos iedvesmu un spēku, bet, ejot prom, pasaku tai paldies. Starp mums noris cieša mijiedarbība.”
Pastaigas laikā Zanda daudz filmē un fotografē. Tad dodas uz darbnīcu un mēģina ko līdzīgu vai pilnīgi pretēju. Darbnīcā glabājas viss nepieciešamais radošajam procesam.
“Atnāku, ieslēdzu mūziku un darbojos. Ir dienas, kad te esmu no rīta līdz vakaram. Laiks vienkārši izkūst, nemanu, kā aizrit stundas. Baudu savu radošumu un ļaujos procesam, tas ir tik kaifīgi.”
Mākslas objektus Zanda nerada citu dēļ. “Sapratne, ka man nevienam nekas nav jāpierāda, ļoti atbrīvo. Es to daru sev, tas ir viens no veidiem, kā izpaužu savu radošumu.”
Ar interneta veikaliņa starpniecību autores darbi aizceļojuši uz Itāliju, Rumāniju, Austrāliju, Šveici, Dāniju, Angliju, Ameriku.
“Kad pirms gada sāku, vispār nebiju domājusi, ka manus darbus novērtēs un gribēs pirkt.”
Dzīvei jābūt inčīgai
Sevis radīšana un pieredzēšana ir viens no galvenajiem stimuliem, lai atkal un atkal uzsāktu ko jaunu. Atrašanās nulles punktā Zandai nav nekas svešs. Viņa smaidot pat saka, ka ir pie tā pieradusi.
Atskatoties dzīvē darīts daudz visa kā. Bet radīt sajūtu telpā vienmēr ir bijis viņas patiesais aicinājums. Tā tapa “Dilli Dalli brīnumzeme” – vieta neaizmirstamiem mirkļiem bērnu svinībām –, uzņēmums “Dekodille” – dažādu pasākumu dizains.
“Vēlos sevi piedzīvot dažādi. Es “nolecu” nost un sāku atkal no jauna. Uzsitu punus, bet daru un eju uz priekšu.”
Par savu jauno aizraušanos sieviete saka: “Šī darbošanās ir tāda, kur es varu iet jebkādā ceļojumā, plūdumā pati caur sevi. Man ir ļoti svarīgi sevi izzināt, iepazīt caur visu to, ko esmu darījusi. Šobrīd esmu pieņēmusi sevi kā mākslinieci, rīt es varu būt kaut kas cits. Raugoties uz dzīvi caur šādu prizmu, tā ir tik maģiska. Dzīvei jābūt inčīgai!”
“Visgrūtāk bija savus darbus palaist publiskā telpā, atrādīt citiem,” atzīst Zanda, “protams, tam apakšā bija bailes un šaubas. Bet nu bija izstāde Rīgā, tagad izlikti darbi Liepājā, ļoti priecājos, ka tie aizceļo arī pasaulē!
Dzīve nebeidz sagādāt pārsteigumus.”
Sieviete arī atzīst, ka, darot to, ko patiesi vēlas, nodod vēstījumu arī saviem bērniem – diviem dēliem.
“Tu drīksti sekot sirds aicinājumam, pamēģināt vienu lietu, otru, trešo. Jo nav jau tikai kaut kas tāds viens vai sabiedrības pieņemtie stereotipi. Ir daudz formātu, kā var dzīvē izpausties. Un man šķiet – ja tu dari to, kas tev patīk, neieciklējoties uz to, ko citi teiks, tad tas arī ir tavs karogs, ar ko var iet pa dzīvi.
Protams, viņi sākumu uztvēra skeptiski. Nesaprata manas radošās izpausmes. Viņiem mani darbi šķita pat smieklīgi. Bet tagad jau novērtē. Dēli bija arī uz izstādes atklāšanu Rīgā, gribēju, lai viņi redz, ka darot to, kas tev patīk, var gūt gandarījumu un sava veida piedzīvojumu.”
Mākslinieces gariņš
Zandas dzimtā puse ir Sēlija. Bet liktenis atvedis uz Liepāju, un par to viņa ir pateicīga.
“Kad mani darbi ceļo ārpus Liepājas, es lieku klāt kartīti: “Ar mīlestību no Liepājas”.
Esmu ļoti iemīlējusi Liepāju un jūru. Piekrītu, ka te ir maģiskākie saulrieti un visbaltākās, smalkākās smiltis pasaulē. Liepāja tiešām ir brīnišķīga vieta, kur dzīvot.”
Un Zanda to var apgalvot, jo trīs gadus pēc vidusskolas beigšanas apbraukājusi puspasaules, strādājot par viesmīli uz kruīza kuģiem.
“Tā bija fantastiska pieredze. Mans pirmais kruīzs bija uz Aļasku, pēc tam – Havaju salas, Jamaika, Meksika, Peru,” viņa atceras un atzīst, ka šī pieredze ir viņu tikai bagātinājusi.
Zanda Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā mācījusies interjera dizainu, nedaudz studējusi psiholoģiju.
Kopš sevi atceras, vienmēr viņā mitis mākslinieces gariņš. Bērnībā paticis radīt dažādas dizaina lietas, izpaužoties rokdarbos. Radīt ar rokām un radīt sajūtu telpā – tas ir par Zandu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
