Radošais process sākās pulksten 10 un ilga četras stundas.

Siltumenerģijas ražošanas iekārtas un teritoriju gleznoja vairāk nekā 120 vidusskolas un Bērnu mākslas skolas audzēkņi.

Starp viņiem bija interjera dizaina 3. kursa audzēkne Katrīna Asberga, kas gleznoja vienatnē. Nepilnas stundas laikā Katrīnai jau bija izdevies nosegt audeklu ar krāsām.

“Es parasti cenšos strādāt ātri. Man vienmēr beigās pietrūkst laika, tādēļ esmu iemanījusies darboties ar lieliem vēzieniem,” viņa smaidot skaidroja.

Ko tieši attēlot, izlēmusi pēc teritorijas apstaigāšanas un iepazīšanas. Palikusi pie tā, ko pašu pirmo arī ievērojusi. Pie stūrīša, kur labi redzami skursteņi.

“Ļoti pārsteidzoši, tāds savākts. Biju domājusi, ka būs nekārtīgi, vairāk haosa,”

par uzņēmuma teritoriju sprieda jauniete.

Katrīna piedalījusies jau trijos simpozijus. “Man vienkārši ļoti patīk. Vēl viens veids, kā varu izpausties ārpus stundām.”

Māksla tapa ne tikai uz audekliem. Audzēkņu radošajam lidojumam bija atvēlēta arī siena, kas atdala uzņēmumu no ostas teritorijas. Šeit jaunieši darbojās pedagogu Ievas Rubezes un Pētera Rubeža vadībā.

Gleznojums tapa, izmantojot tikai četras krāsas. “Krāsas ir tādas, ka respektē esošās dzelzsbetona sienas fonu. Šeit arī tie toņi, kas ir no gaišāk pelēka līdz tumšāk pelēkam, arī saskatāmi.

Gleznojums jauniešiem jāveido tāds, lai tas iekļautos pilsētvidē, kurš “nelec” ārā, kurš “nekliedz” un nekaitina cilvēkus,

bet pakļaujas videi, kurā esam, kāda noskaņa te valda,” raksturoja I. Rubeze, kas audzēkņiem pasniedz kompozīciju.

Ričards Rērihs bezbailīgi darbojās ar krāsu flakoniņiem.

“Es uztraucos vienīgi par atvēlētajām četrām stundām. Jo man jāzīmē burti, kas veidos salikumu “Industriālais romantisms”. Plānoju, ka vienam vārdam aizies divas stundas.”

Par simpoziju puisis sacīja: “Ļoti laba pieredzīte. Lai gan multimedijos mācos 4. kursā, līdz šim nebiju piedalījies. Biju vai nu apslimis, vai tajā dienā bija citi plāni. Priecājos, ka paspēju, jo skolā atlikuši pēdējie divi mēneši.”

Simpozijā kopā ar skolas audzēkņiem darbojās arī pedagogi Uldis Rubezis, Egons Peršēvics, Kristians Brekte, Ilze Karlsone, Artis Bute, Dace Jegorova-Strazdiņa, Dzintra Budovska, Agnese Kaupere un Andris Millers.

Katrs bija sagatavojis audzēkņiem neierastu un konceptuālu darba uzdevumu.

“Mēs apzināti meklējam šāda veida industriālas un nestandarta vides ikgadējam radošajam simpozijam,

tādējādi vizuālos mākslas darbos tiek saglabāta Liepājas pilsētas īpašā vide un industriālais mantojums,” mērķi skaidroja LMMDV mākslas struktūrvienības radošā direktore Iveta Heinacka.

Topošajiem māksliniekiem radošie simpoziji nestandarta vidē vienmēr ir īpaši iedvesmojoši un sniedz jaunus impulsus.

Pirms diviem gadiem šāds pasākums notika bijušā “Liepājas metalurga” teritorijā, savukārt pērn – vecākā Liepājas zivju pārstrādes uzņēmuma “Kursa” teritorijā.

“Kad simpozijs norisinājās “Kursā” un “Liepājas enerģija” bija uzaicināta kā atbalstītāja un arī piešķirt simpātiju balvas, mūs uzrunāja radošā, patīkamā vide, kāda valdīja šajā pasākumā. Tas šķita interesanti, un tajā mirklī arī spriedām, ka to vajadzētu arī pie mums.

Skolas pārstāvjiem izrādījām teritoriju, un tā atbilda, redzētais patika. Uzreiz vienojāmies, ka uzņemsim pie sevis,”

par aizsākumu pastāstīja uzņēmuma pārstāve Zane Ģirne, atklājot, ka daļu no jauniešu veikuma uzņēmums gribēs savā īpašumā.

“Uzņēmumam nākamgad būs 20 gadi, un nekas tik radošs pie mums šajā teritorijā nekad nebija bijis.”

Z. Ģirne, vērojot jauniešu darbošanos, priecājās par to, cik dažādās tehnikās viņi strādā un katrs ieraudzījis kaut ko savu, ko iemūžināt.

Simpozija izskaņā TEC teritorijā, improvizētā mākslas galerijā (šķeldas noliktavā), tika rīkota dienas laikā tapušo mākslas darbu izstāde.

Skolas pedagogi, izstādes apmeklētāji un atbalstītāji vērtēja darbus un piešķīra balvas.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.