Šovakar gaidāma pirmizrāde, kurā uz skatuves iedzīvinās vienu no skaistākajām Margaritas Stārastes pasakām.

Kopā ar Ģ. Šoli pie izrādes “Ziemassvētku pasaka” strādājis komponists Mikus Frišfelds un scenogrāfe Ivonna Kalita.

Trijotne savstarpēji ir labi pazīstama, jo ne pirmo reizi veido iestudējumu Liepājas Leļļu teātrī.

“Pa šiem gadiem esmu Liepāju iepazinis, iemīlējis, man ir prieks šeit braukt un veidot izrādes,”

teic režisors, jo šeit ir arī “mana sapņu komanda”, ar ko labprāt to daru.

“Mēs viens otru saprotam un smejamies par līdzīgiem jokiem. Mēs protam viens otram patikt un izklaidēt,” viņš ar smaidu skaidro.

Arī I. Kalita par režisoru ir līdzīgās domās: “Ar Šolīti ir superīgi strādāt! Viņš jau pats ir mākslinieks, līdz ar to uzreiz ir vīzijas, un ļoti vienkāršiem paņēmieniem dod maksimālu efektu. Man tikai atliek skriet un meklēt.”

Izrādes iekārtojuma pamatā ir dažāda izmēra tamborējumi, kas atrasti lietoto preču veikalos. Arī tērpi, kas ir mugurā aktrisēm Vijai Mežalei, Madarai Enkuzenai un Denisai Brašai, veidoti no seģenītēm visos iespējamos rakstos.

Galvenie varoņi – rūķi – kādreiz bijušas mīļmantiņas, bet atrastas guļam kādas kastes dibenā, visu aizmirstas.

“Mēs tos esam pa visiem uzlabojuši,” stāsta māksliniece, kurai pie izrādes vizuālā tēla izveides palīdzējušas butafore Kristīne Dekovice un tērpu dizainere Dana Maļavkina.

“Man jau kādu laiku ir būtiski meklēt kaut ko neparastu vai interesantu, kas ir mūsu pašu daiļradē,”

kādēļ izvēlēts M. Stārastes darbs, skaidro Ģ. Šolis.

“Ļoti liels bija pārsteigums atrast grāmatu “Ziemassvētku pasakas”, kas izdota, ja nemaldos, 1942. gadā. Man šķita, ka par Margaritu Stārasti visu zinu. Bet grāmatā bija burvīga tieši Ziemassvētku pasaku sērija, nevis pasakas par ziemu. Atlika tikai izvēlēties pēc vajadzības, noskaņas, varējuma un tehniskajām iespējām.

Krita izvēle uz pasaku “Kāpēc sniegs vizuļo” par trim rūķīšiem, kas ir ļoti laikmetīgs spogulis par sabiedrību, kur daudzi zina, ko un kā vajag labāk darīt un ko mums nevajag darīt. Te daba traucē, sniegs nepatīk un vēl sazin kas…

Domāju, ka pēc izrādes noskatīšanās visai ģimenei būs, par ko parunāt un pasmieties.”

“Ziemassvētku pasaka” ved uz rūķu ciemu Zvārguļu gravā, kur Zilcepuris, Zaļcepuris un Brūncepuris gatavojas Ziemassvētkiem.

Taču viņu neapmierinātība ar sniegu un salu izraisa Sala tētiņa un Sniega māmuļas dusmas un aiziešanu, atstājot ciemu slapja atkušņa varā. Svētku noskaņa nu ir izbojāta.

Sapratuši savu kļūdu, rūķi lūdz piedošanu, solot cienīt ziemas burvību. Mazā Zvaigznīte ziedo savu mirdzumu sniegam un palīdz dabūt atpakaļ ziemas brīnumu. Ciemā atkal valda prieks un balti Ziemassvētki.

“Ļoti vēlējāmies uztaisīt baltos Ziemassvētkus, lai vismaz izrādē ir sniegs, sals, ledus,” Ģ. Šolis par iestudējumu rezumē.

Ja nu būs brīdis, kad liepājniekiem aiz loga baltuma un ziemas prieka nebūs nemaz, tad to varēs meklēt Leļļu teātrī.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.