Grāmatas vāks pats par sevi ir stāsts. “Monblāns ir Šveices ainavas dominējošais kalns, bet bieži slēpjas aiz mākoņiem. Braucām pa ceļu, ieraudzījām – tik skaidri redzams! Apstādinājām mašīnu, kāpām ārā, lai šo mirkli piefiksētu,” atceras autore.

“Vīrs ar šo bildi ļoti lepojas – tik skaidri Monblāns redzams ir reti. Tas ir kā simbols – ir un reizē nav. Tādēļ šim kalnam noteikti bija vieta uz vāka.”

Autore uzsver – uz vāka nav Ukrainas karogs, lai gan pirmajā brīdī kādam tā varētu šķist.

“Šis ir simbols – par to, kas ir un nav. Par pārlaicīgu ainavu, par brīdi, kas īsi uzspīd, bet paliek atmiņā.”

Grāmata “Pusceļā uz Āfriku” turpina Lienes iepriekš, 2022. gadā, izdoto “Nestāsti”.

“Tādas piezīmes uz īstenības maliņām,” viņa saka. “Lielā dzīve jau mums visur apkārt, bet tas, kas paliek uz maliņām, – tas ir ielikts šajā grāmatā.”

Iedvesma nākusi no visiem gadalaikiem, dažādu paaudžu cilvēkiem, dzīvām radībām.

Lai gan viņa pati Āfrikā nekad nav bijusi, Liene atzīst, ka viņu uzrunājis Karenas Bliksenas romāns “Prom no Āfrikas”, pēc tā uzņemta filma ar Robertu Redfordu, kas savulaik ļoti patikusi.

Jaunākās grāmatas teksti ir tapuši Šveicē. “Alpi ar savām virsotnēm, no mūsu dzimtenes skatoties, ģeogrāfiski atrodas tā kā pusceļā uz Āfriku.

Šī grāmata radusies, domājot par daudzām āfrikām un daudziem pusceļiem – gan cilvēku, gan planētu un zvaigžņu mūžā.”

Liene jau ilgus gadus vairs nedzīvo Liepājā – viņa seko vīram diplomātiskajās misijās dažādās valstīs.

Grāmatas atvēršanas pasākums Liepājā kļuva par iespēju viņu pēc ilgāka laika satikt – sveica klasesbiedri, studiju biedri, rakstnieki un dzejnieki. Viesi dāvināja ziedus un nelielas dāvanas, bet autore – dzeju.

Viņa lasīja vairākus darbus no jaunākās grāmatas un noslēgumā pasniedza ikvienam interesentam. Protams, ar autogrāfu.

“Grāmata nav ne autobiogrāfija, ne dienasgrāmata – tā ir stāstu un dzejas apkopojums,”

uzsvēra autore.

Par rakstīšanas procesu viņa saka: “Tas notiek galīgi neplānoti. Bet, jā – hops! – un ir.”

Lieni var iedvesmot kāda nejauša frāze, kas iekrīt atmiņā kā kabatā un pēc dažām dienām vai mēnešiem izaug par dzejoli.

“Tas var būt sapnis, strīds vai kāds īpašs mirklis. Tam vienmēr ir impulss – reizēm tas ir personīgs. Un, tā kā tas ir neprognozējami, tad diemžēl vienmēr jābūt gatavai – kā slimam cilvēkam būt gatavam krīzei.”

Grāmatas atvēršanu rīkoja Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) Liepājas nodaļa sadarbībā ar nodibinājumu “Via Cultura”.

LRS Liepājas nodaļas vadītāja Linda Zulmane, kura jau pirms atklāšanas bija izlasījusi grāmatas maketu, norādīja:

“Lienes dzeja ir daudzslāņaina – tēlus var uztvert dažādi, un tas ir ļoti būtiski, ka lasītājam ir šāda izvēles brīvība.”

Viņa atzīstas, ka daudzas grāmatā minētās vietas dzirdējusi pirmo reizi, tāpēc meklējusi internetā – kur tās atrodas, kas tās ir.

“Domāju, ka daudziem būs interesanti lasīt šo grāmatu arī kā ceļojumu.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.