Izstādes kuratore Dace Dēliņa-Lipska svinīgajā atklāšanā piezīmēja, ka šī ir reta iespēja Latvijā skatīt I. Jaunbergas darbus. Ilgus gadus māksliniece strādājusi Itālijas kultūras telpā.

“Šī ir tikai trešā reize, kad esmu Liepājā. Līdz šim braucu galvenokārt uz koncertiem,”

atzinās pati māksliniece, sakot paldies par jauko uzņemšanu biedrības namā un pianistam Eduardam Goldbergam par mūzikas komponentiem svinīgajā brīdī.

D. Dēliņa-Lipska ar mākslinieci ir pazīstama kopš jaunības dienām.

“Mēs ar Ilzi iepazināmies tad, kad iestājāmies Rīgas lietišķajos – tagadējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Abas mācījāmies modes dizaina nodaļā. Vēlāk mēs atkal satikāmies Mākslas akadēmijā, katra gan studējām citā nodaļā. Tāpēc

man ir bijusi iespēja sekot līdzi Ilzes darbiem jau kopš studiju laikiem –

gan akadēmijas darbiem, gan vēlāk jau nopietniem mākslas projektiem,” viņa pastāstīja laikrakstam.

Kuratore piebilda, ka arī pati vairākkārt devusies uz mākslinieces izstāžu atklāšanām Venēcijā.

“Tajā laikā uzaicināt Ilzi uz izstādi Latvijā bija gandrīz neiespējami, bet tagad šāda iespēja ir radusies, un man ir ļoti liels prieks, ka tā notiek tieši Liepājā.”

Venēcijā vairākus gadus I. Jaunberga pavadīja sadarbībā ar kuratoru Enzo Rosi-Roisu un Venēcijas karnevālu autentisko tradīciju grupu “Compagnia de Calza “I Antichi””, kas rīko greznāko balli “La Cavalchina” karnevāla noslēgumā Venēcijas operā “La Fenice”.

Nu jau vairākus gadus māksliniece ir atpakaļ Latvijā.

“Es piedzīvoju profesionālu izdegšanu,”

viņa “Kurzemes Vārdam” skaidroja, kādēļ atgriezusies mājās.

“Mākslinieki ar to saskaras bieži. Ja tev sāk veikties komerciāli, no tevis sāk prasīt ļoti daudz. Es psiholoģiski un fiziski sabruku.”

Gleznotājas darbiem raksturīga spilgta tēlainība, sirreālisma elementi un masku motīvi.

D. Dēliņa-Lipska, iepazīstinot ar ekspozīciju, pieļāva, ka skatītāji darbus uztvers dažādos līmeņos, un tas nebūt nav slikti.

“Kāds priecāsies par akadēmiskas glezniecības varēšanu, kāda Ilzei ir nenoliedzami, kāds izbaudīs krāsu slāņus, līniju ritmu un eļļas glezniecības tehnikas pievilcību. Citi varbūt vairāk saskatīs simbolisko slāni. Ilze savos darbos runā arī par sociālām un politiskām tēmām, un viņa pati nebaidās būt aktīva arī dzīvē.

Viņa var ar plakātu iziet ielās un piketēt par to, kas viņai svarīgs, un arī gleznās par to runā,”

atklāja kuratore.

Vienlaikus gleznās jūtams arī Venēcijas karnevāla iespaids.

“Daudzi darbos izjutīs Venēcijas krāšņumu – mazliet mistisku, mazliet baisu, bet ļoti valdzinošu. Katram būs savs skatījums. Taču, zinot Ilzi un grāmatu “kalnus”, ko viņa izlasa, un tēmas, par kurām interesējas, – lai darbos ievītos simbolus lasītu tikpat precīzi, kā viņa tos lieto, skatītājam noder zināma intelektuāla sagatavotība.”

Izstādē aplūkojami gan darbi, kas iepriekš eksponēti Venēcijā, gan arī īpaši šai ekspozīcijai radītas gleznas. Starp tām ir darbi ar lauvas motīvu.

Tieši lauva, kas jau gadsimtiem rotā pilsētu ģerboņus un simbolizē spēku un drosmi, kļuvusi par izstādes vadmotīvu –

pavedienu starp dažādām pilsētām, arī Liepāju un Venēciju.

Kuratore uzsvēra, ka šis tēls šodien iegūst arī plašāku nozīmi, atgādinot par īpašībām, kas sabiedrībai nepieciešamas vienmēr, – spēku un drosmi.

Gleznās skatītāji pamanīs arī lelles tēlu. Izrādās, tas ir I. Jaunbergas alter ego.

“Es esmu ļoti introverts cilvēks, tāpēc arī mulstu runājot. Tas ir kā vērotājs no malas – mazliet skumjš, mazliet distancēts. Viņš skatās uz pasauli un brīnās, kā tad tas viss beigsies.”

Izstāde “Lauvas republika” Latviešu biedrības namā apskatāma līdz 5. aprīlim.