Foto: Tapis sirsnīgs stāsts par rotaļu lācīša Bovija gaitām
Izdevniecība “Latvijas Mediji” laidusi klajā grāmatu bērniem un viņu vecākiem “Bovijs un 12 putnēni”. Tās tapšanā iesaistījušās divas liepājnieces.
liepajniekiem.lv
Grāmatas autore ir rakstniece un dzejniece Jana Egle, savukārt ilustrācijas veidojusi māksliniece Agnese Rudzīte.
J. Egle ideju par grāmatu mazajiem lasītājiem lolojusi ilgus gadus, vēsta izdevniecība. “Bērni ir vissvarīgākā auditorija,” viņa saka. “Iedraudzējot bērnus ar grāmatu, mēs audzinām aizrautīgus lasītājus.”
“Par grāmatu bērniem man jau sen jautāja lasītāji un intervētāji. Tas droši vien, zinot manu profesiju un darba pieredzi pirmsskolas izglītībā.
Nebiju domājusi, ka tiešām ķeršos pie bērnu literatūras, taču tad nāca daži piedāvājumi iesaistīties bērniem domātos projektos – Ukulele, Tutas lietas. Piekritu. Tas bija aizraujoši, un pamazām vien nobrieda sajūta, ka vajadzētu tomēr pamēģināt,” portālam liepajniekiem.lv stāsta J. Egle.
“Sapratu, ka bērnu grāmata, visticamāk, būs savā ziņā sarežģītāks uzdevums nekā stāsti pieaugušajiem.
Te jādomā par izmantoto valodu, lai tā ir saprotama arī mazajiem, vēstījumam jābūt gana spraigam, lai bērni negarlaikojas. Gribējās sevi pārbaudīt, vai tikšu galā. Uzrakstīts un izdots ir, tagad jāgaida, ko teiks lasītāji.”
Bovijs ir bērnudārza grupas “Putnēni” talismans. Viņš ik nedēļu ciemojas kāda bērna ģimenē, piedzīvojot visdažādākos notikumus un vērojot visdažādākās attiecības.
Tā viņš satiek ģimeni, kurā valda atkarība no viedierīcēm; ģimeni, kur viss gulstas uz vecmāmiņas pleciem; ģimeni ar bērniem no dažādām laulībām; Ukrainas bēgļu ģimeni un daudzas citas.
Stāstiņu tēmas esot nākušas viegli un dabiski.
“Bērnu pasaulē taču notiek tas pats, ko piedzīvo pieaugušie,”
vērtē rakstniece, “jautājums tikai – kā bērns to uztver un kādas sajūtas un pārdomas tas bērnā izraisa. Ko viņš saprot, ko ne.
Grāmatas rakstīšanas galvenais mērķis man bija rosināt sarunu starp lasītājiem – bērniem un viņu vecākiem – par visiem šiem svarīgajiem dzīves aspektiem, kuri ietverti lācēna Bovija novērojumos, ciemojoties ģimenēs.”
Jautāta, vai tam, ka agrāk vadīts bērnudārzs Liepājā, devusi izvēli grāmatiņas saturam, J. Egle atbild: “Kamēr vēl strādāju “Margrietiņā”, vienā no grupiņām dzīvoja talismans un ciemojās bērnu mājās.
Jāteic, ka manā iztēlē “Putnēnu” grupas telpa izskatās līdzīga šai grupiņai un Annele manās vīzijās ir vizuāli līdzīga audzinātājai, kas tur strādāja. Tomēr notikumi un grupas bērni ir manas iztēles radīti, tāpat viņu ģimenes.
Arī vēstījuma formāts neizriet tikai no manā dārziņā pieredzētā – pirms rakstīšanas interesējos par līdzīgu pieredzi gan tepat pie mums, gan ārvalstīs.”
Kad J. Egle sāka rakstīt Bovija piedzīvojumus, iedomājusies, ka būtu jauki arī ilustrācijas radīt Liepājā. Ilgi nebija jādomā, uzrunājusi A. Rudzīti.
“Pamazām sūtīju uzrakstītos stāstiņus, un Agnese ļoti aizrautīgi ķērās pie zīmēšanas.
Uzmanīgs lasītājs pamanīs, ka tā ir mūsu pilsētas vide un raksturīgās ainavas,”
pačukst J. Egle.
“Agnese jebkurā brīdī bija man labs atbalsts, pats pirmais Bovija fans, kuram varu būt pateicīga par iedvesmu rakstīt tālāk, pabeigt un nepadoties.”
“Lasīju un aizrāvos – Bovijs ar savu lāča skatījumu paver mūsu ikdienu un izgaismo sociālās parādības,” par sastapšanos ar J. Egles grāmatas varoni saka A. Rudzīte. “Lāčuks ir mūslaiku pelēkais akmens, mazais aculiecinieks.”
Ilustrācijas tapa ar roku – skicēšana, zīmēšana, izkrāsošana, pēc tam ieskenēšana, digitālā attēla tīrīšana.
“Katrā ir ieliktas emocijas, pārsvarā gaišas, kaut arī mazliet skumjas –
es tās dēvēju par saulainajām skumjām.
Tas ir īpašs stāvoklis,” stāsta māksliniece.
“Boviju radīju arī taustāmā veidā, pat vairākus lāčukus, lai izjustu gabarītus, raksturu. Sižets paģērēja arī vairākus atribūtus, tad nu tapa sirds, īpaša šalle, cepurīte, kā arī tika atrasts koferītis, kurā Bovijs tur visus dārgumus.
Rakstniece reiz piekodināja, ka stāsti ir arī par to, ka viss, kas ar mums notiek, ar mums arī paliek. Visus šos mēnešus leļļuks Bovijs bija arī mūsu ģimenes pavadonis.
Devās ar mums ekskursijās, gaidīja autobusus, vēroja saulrietus, klausījās, kā murrā kaķis, kāpa baznīcas tornī, it visā bija klāt.”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.