liepajniekiem.lv
Viņa norāda, ka darbnīcu telpas Dārza ielā 4/8 ir stipri par mazu ikdienas darba normālai organizēšanai.
Pašvaldībai gadiem tiekot stāstīts par latviešu tradīciju uzturētāju problēmām, bet dzirdīgu ausu nav.
Kāpēc nevar Liepāja?
Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra (TMKC) Tautas lietišķās mākslas studija “Liepava” adresē Dārza ielā 4/8 ir kopš 2012. gada.
S. Rubeze norāda, ka pašreizējās “Liepavas” darbnīcu telpas ir ļoti mazas. Knapi var izvietot dažādus darbarīkus, deviņas aužamās stelles ar tām nepieciešamo aprīkojumu.
Portāls liepajniekiem.lv pārliecinājās – brīdī, kad meistari neizmanto savus rīkus, tie piestumti tuvāk sienām un rodas tieši tik daudz vietas, lai varētu paspraukties garām.
Šeit uzņemt klasi ar teju 30 skolēniem ir pārbaudījums. Bet arī tas ir piedzīvots.
S. Rubeze turpina: “Mums nav telpas, kur novietot materiālus, fondu darbus, nav reāli aprīkotas nodarbību telpas, kur uzņemt interesentus, apmeklētājus, vieskolektīvus, kuri vēlas pie mums atbraukt.”
Dziesmu svētku ekspozīcijas komisija, kas atlasīja darbus Dziesmu svētku izstādei Rīgā, izteikusi izbrīnu, kā tādā šaurībā liepājnieki spēj radīt izcilus darbus.
“Mēs tos pat nevarējām komisijai kārtīgi atrādīt, jo četros kvadrātmetros brīvas grīdas un uz viena galda diži neko nevar izlikt. Bet jāizrāda bija ap 300 darbiem!”
atminas S. Rubeze.
“Mums ir arī inventārs izstādēm – plaukti, podesti… Arī tos nav, kur likt. Turam biedrības nama pagrabā. Tur ir sauss un labi.”
“Liepavas” apmācību meistare Ilze Škuberte ir neizpratnē, kādēļ Kuldīgā, Talsos, Skrundā, Ventspilī pašvaldības var ierādīt telpas, kurās pašiem ir ērti strādāt un darboties, uzņemt viesus, skaisti atrādīt darbu, bet Liepājā nevar.
Nepietiekamā infrastruktūra ir par pamatu daudzām aktivitātēm, ko liepājnieki vienkārši nevar realizēt.
S. Rubeze uzsver, ka Liepājai joprojām ir akūts izstāžu telpu jautājums, ko varētu vienkārši atrisināt, paplašinot kompleksu Dārza ielā 4/8, pārveidojot to par Amatu māju ar nodarbību, noliktavu un izstāžu telpām, kā tas ir risināts citās pašvaldībās.
“Liepavas” vadītāja S. Rubeze atminas, ka savulaik Liepājas domes priekšsēdētāja vietniecei Silvai Goldei bijusi ideja šo ēku atvēlēt tautas mākslai, Liepājas amatnieku vajadzībām, 2. stāvā ierīkojot arī izstāžu zāli. Bet pēc viņas aiziešanas mūžībā šī iecere pačabējusi.
Patlaban ēkas 1. stāvā bez trīs TMKC Tautas lietišķās mākslas studijām “Liepava”, “Kursa” un “Zītars” iekārtojies arī uzņēmums “InPass”, savukārt 2. stāvā atrodas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Eiropas kultūras galvaspilsētas un Liepājas četrsimtgades rīkotāju komandas.
“Liepavā” darbojas ap 50 interesentu, visvairāk ir audēju. Patlaban, jaunajai sezonai atsākoties, studijai aicināti pievienoties jauni dalībnieki.
S. Rubeze teic, ka interese esot. Bet gadu no gada tiek runāts par vienu un to pašu. Kādēļ meistari netiek sadzirdēti?
Viņa spriež: “Iespējams, iemesls tam ir gaužām vienkāršs. Jau gadiem ilgi Liepājas kultūras institūcijās nav piesaistītas profesionālas radošas personības ar atbilstošu izglītību jebkurā kultūras jomā.
Liepājas Kultūras pārvaldi ilgstoši vada juristi, inženieri, projektu vadītāji, administratori, menedžeri un vienkārši labi iekārtoti cilvēki, kuri kultūras lauciņu apsaimnieko par samērā labu atlīdzību,
vismaz salīdzinoši ar dažādu radošu kolektīvu vadītājiem. Protams, var administrēt kultūras jomu arī šādi, izveidojot profesionāļu ekspertu komisiju, lai nonāktu pie kvalitatīva kopsaucēja nākotnes vīzijas iezīmēšanai. Tomēr nav dzirdēts, ka šādas komisijas tiktu veidotas un darbotos.
Tādēļ katrā jaunā tikšanās reizē ar Liepājas kultūras dzīves administratoriem ar bezgalīgu pacietību jāskaidro kultūras ābeces patiesības. Kamēr Liepājas domē neradīsies izpratne, ka kultūras lauciņā tāpat kā jebkurās citās nozarēs ir jāstrādā speciālistiem ar atbilstošu izglītību, izmaiņas nav sagaidāmas.”
Aktuāls jautājums visā nozarē
Augusta izskaņā “Liepavā” paviesojās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Salvis Roga. Izmantojot izdevību, viņš iepazīstināts ar infrastruktūras problēmām.
S. Roga apliecina, ka vizītes mērķis bijis pārrunāt aktualitātes. Ticies arī ar Amatnieku nama kolēģiem.
S. Roga piekrīt, ka daļai kolektīvu būtu lietderīgi atrasties plašākās telpās, bet tam gan nav ļoti ātra risinājuma.
“Kolektīvu vadības komandām sadarbībā ar TMKC vadības komandu un Kultūras pārvaldes vadības komandu būtu jāidentificē iespējamie paplašināšanās varianti un aktīvi jāstrādā pie pašvaldības un ārējā finansējuma piesaistes.
Identificējot atrašanās vietas, mana pārliecība ir, ka ar mērķtiecīgu darbu šī tēma ir labi risināma,”
spriež vicemērs.
Runājot par izstādes telpu vēsturiskā mantojuma un radīto darbu demonstrējumiem, S. Roga sacīja: “Arī šeit ir jāsadarbojas kultūras jomas iestāžu vadības komandām un jārod risinājums. Ir ideja šādas telpas iegūt turpat Dārza ielas 4. ēkā, bet tas prasīs kādu laiku. Ar aktīvu un mērķtiecīgu kopīgu darbu tas ir iespējams.”
Kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens atminējās, ka Liepājas pašvaldība ēku kompleksu Dārza ielā pārņēma 2004. gadā. “Toreiz tapusī vīzija par radošo industriju un mākslas centru joprojām ir aktuāla,” viņš saka.
“Pilsētas attīstības plānos šis objekts kopā ar ēku Dārza ielā 10 joprojām ir kā radošo industriju un moderno tehnoloģiju centrs.
Tas, ko ir vai nav izdevies realizēt, vispirms ir finansiālo iespēju jautājums.”
J. Jirgens uzsver, ka telpu trūkums vai esošo telpu nepiemērotība ir aktuāls jautājums visā kultūras nozarē, ne tikai domājot par Tautas lietišķās mākslas studiju darba vietu.
“Šādu papildu telpu uzturēšana nekad nebūs lēta, tāpēc pašvaldība, vērtējot telpu jautājumu, domās par finansiāli dzīvotspējīgāku modeli.”
Kultūras pārvaldes vadītājs norāda – lai paplašinātu, pilnveidotu un attīstītu studiju darbu, TMKC ir jāsāk darbs pie telpu programmas, nosakot, precīzi formulējot un aprēķinot vajadzības, kā darbam nepieciešamās telpas vai izstāžu zāles vai mācību centra telpas u.tml., vienlaikus plānojot gan attīstības, gan uzturēšanas izmaksas. Kā to jau darot, piemēram, Liepājas muzejs un Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka.
“Lietišķās mākslas studiju meistari veic tiešām apjomīgu un vērtīgu darbu. Zinu, cik daudz liepājnieku šajās telpās apguvuši jaunas prasmes, raduši jaunu nodarbošanos, izpratni par tautas mākslu.
Ir noiets zināms ceļa posms, un jāpiekrīt, ka nu būtu laiks iedot otru elpu idejai par Lietišķo studiju centra attīstību,” pauž J. Jirgens.
TMKC direktore Baiba Kļava pagaidām atturējās komentēt situāciju.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
