“Pirmo reizi tik vērienīgi atzīmējām savu dzimšanas dienu,” teic Ingrīda Lūka, kura deju kolektīvu vada no pirmās dienas. “Bijām patīkami satraukti,” viņa atzīst.

Uzveduma pirmajā daļā skatītājus gaidīja multimediāla stāsta pirmizrāde dejā “Pasaka par zvejnieku Jorenu un Ziemeļmeitu”, kura teksta un režijas autore ir Dace Micāne-Zālīte.

Viņai ir jau liela pieredze koncertu izveidē, strādājusi pie scenārijiem un libretiem dažādos projektos. Kopā ar D. Micāni-Zālīti ir cilvēki, ar ko viņa jau iepriekš sadarbojusies.

Savukārt otrajā daļā “Spēle. Dzīve. Viedums” dejotāji iegrieza simbolisku Meteņdanci, aicinot sildīties pie dejas uguns, kas uzturēta dzīva no paaudzes paaudzē.

“Būt atbildīgai par tik lielu pasākumu – man tā ir ļoti liela pieredze,”

atzīst I. Lūka, piebilstot, ka pašā sākumā doma nemaz neesot bijusi tik grandioza.

“Gribējām tikai aicināt savus senioru draugu kolektīvus. Tomēr, runājot ar vienu un otru, pasākums izvērtās tāds, kāds tas bija.”

“Sidrabvilnī” dejo 25 cilvēki – 15 dāmas un 10 kungi.

Jaunākajam dejotājam ir 58 gadi, vecākajam – 75.

No pirmās dienas kolektīvā ir Ildze Lagzdiņa, dažus mēnešus vēlāk pievienojās arī Simona un Agris Petrovici, kā arī vadītājas vīrs. Viņi ir visilgāk dejojošie kolektīva dalībnieki.

“Sidrabvilnis” radās pēc Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra direktores Baibas Kļavas iniciatīvas.

Kādas dāmas reiz jautājušas – vai tiešām Liepājā nebūs senioru deju kolektīva? Direktore piedāvājusi šo ideju I. Lūkai.

“Viņa teica – mēģinām? Es atbildēju – labi,”

atceras vadītāja.

Liepājā tolaik šāda kolektīva nebija, un interese bijusi liela. Arī šodien I. Lūka uzsver – no vārda “seniori” nav jābaidās, un kolektīvam aicināts pievienoties jebkurš interesents.

“Dažs varbūt domā – es jau neesmu seniors, lai gan gadu ir 60.

Bet dejas kļūst arvien jestrākas. Tas vairs nav tikai gājiensolis un teciņsolis. Daudzas savulaik dejotas vidējā paaudzē.”

Jubilejas koncertā “Sidrabvilnim” bija 11 deju, taču uz skatuves kāpa arī daudzi viesi – kolektīvi no dažādām Latvijas vietām, ar kuriem liepājniekiem sadraudzējušies.

Bija “DižSuiti” no Alsungas, “Senbiguļi” no Bauskas, “Sidrabdancis” no Siguldas, “Misiņš” no Aizputes u.c. Piedalījās arī bērnu deju kolektīvi, jaunieši, vidējās paaudzes dejotāji.

Koncertuzveduma rīkotāji vēstīja, ka uz skatuves veidojās dzīvotprieka enerģija, kas apliecināja paaudžu kopības spēku un nepārtrauktu latviskās dzīvesziņas turpināšanos. 

“Jā, es ļoti gribēju, lai būtu paaudzes. Jo seniori jau iedod savu dzīves pieredzi jaunākajiem.”

“Mēs visi kopā šajā koncertā sasildījām ne tikai degunus vai nosalušās rociņas, bet arī savu dvēseli,” pirms koncerta cerēja režisore D. Micāne-Zālīte, atzīstot, ka ir liels gods piedalīties liepājnieku jubilejas koncerta tapšanā.