Izrāde veidota pēc ukraiņu rakstnieka Vasiļa Koroļiva-Starija pasakas “Meža gars Sūniņa” motīviem.

Radošā komanda pamatā ir no Polijas – režisore Anna Voļščaka, scenogrāfs Mareks Idzikovskis, komponiste Kataržina Bema, horeogrāfe Helēna Hajkoviča.

Vienīgi dramaturģe Jūlija Juhimeca ir no Ukrainas.

Komanda Liepājā strādāja kopš janvāra sākuma, bet nu jau devusies atpakaļ uz Poliju.

Izrāde ir par meža gariņiem – huhām, kas mitinās bariņos, maina krāsas un ar savu klātbūtni iekrāso pasauli.

Viņi rosās, palīdz cits citam un gatavojas rudenim.

Tomēr Sūniņa – zinātkāra, spītīga un neatkarīga – ir pārliecināta, ka visu spēj paveikt viena pati. Taču, kad viņas māja sabrūk un viņa paliek bez pajumtes, nākas doties nezināmā ceļā.

Tur viņa sastop gan bailes un aukstumu, gan arī laipnību un draudzību.

Huhas ir metafora par cilvēkiem, kas dzīvo dažādās vietās, – mežā, smiltīs un citviet,

vēlāk skaidros iestudējuma veidotāji.

Pirms pirmizrādes priekškara skatītāji tikās ar radošo komandu, un viens no jautājumiem bija, kā klājas pie mums bargajā ziemā.

Režisore A. Voļščaka atzina, ka šādu aukstumu sen nav piedzīvojusi.

“Kopš atbraucām, visu laiku bija mīnusi. Es atklāju – man patīk, ka nav krasu laikapstākļu maiņu. Ja katru dienu ir mīnus desmit, tas ir forši – nav jādomā, ko vilkt, ko mainīt,” viņa smaidot sacīja.

“Un jūra šajā laikā ir brīnišķīgi skaista.

Bet soļanka un kartupeļu pankūkas kļuvušas par maniem iecienītākajiem ziemas ēdieniem.”

Arī komponiste Kataržina piebilda, ka sniegs patīk, tāpat arī Liepājas arhitektūra.

Kā režisore nonāca līdz šai lugai? “Sākums meklējams karā. Divus trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā mēs sākām lasīt ukraiņu pasakas. Jau iepriekš zinājām šo rakstnieku.

Oriģinālā pasaka tapusi teju pirms 100 gadiem, un mēs no tās iedvesmojāmies.”

No plašā pasaku krājuma radošā komanda izvēlējās īsu stāstu par varoni, kura oriģinālais vārds ir Huha-Mehovinka.

Tulkotājai Kristīnai Gustei šis darbs izvērties par radošu pārbaudījumu. Viņa to latviski pārtulkojusi no angļu valodas.

“Kad saņēmu lugu, kas aizdomīgi izskatījās pēc dzejas, sapratu – laikam “iegrābos”, nebiju tam gatava,” viņa pasmējās.

“Bet tas izvērtās par brīnišķīgu iespēju rotaļāties ar savu iekšējo bērnu – muļķoties, dauzīties ar tekstu.

Beigās tas bija skaists radošais process.”

K. Guste regulāri piedalījās mēģinājumos, asistēja režisorei un bija nozīmīgs atbalsts visā radošajā procesā.

Teksts nemitīgi pārstrādāts, precizēts, mainīts, un īsto, noslīpēto formu tas ieguva tikai īsi pirms pirmizrādes.

Izrāde paredzēta bērniem no piecu sešu gadu vecuma. Vizuāli izrāde norisinās maģiskā mežā, tās veidošanā izmantoti dabas materiāli un “melnā teātra” paņēmieni.

Lielākā daļa scenogrāfijas materiālu iegūti no papīra, koksnes un tekstila pārstrādes, akcentējot ilgtspējīgas vērtības.

“Ja četrgadnieks atcerēsies tikai gaismu plaukstās – tas jau ir brīnišķīgi. Ja tev ir astoņi gadi, tu vari nolasīt sižetu, dziļāku saturu.

Katrs paņems tik, cik spēj,” mērķauditoriju komentēja režisore.

“Aktieri ir brīnišķīgi,” trupu uzteica Anna. “Ļoti atvērti, radoši, pieredzējuši. Strādāt ar viņiem bija tīrā bauda.”

Skatītāja Elīna izrādi apmeklēja kopā ar trīs gadus veco meitiņu Milu. “Mums patika! Mila ar interesi sekoja līdzi notiekošajam un pat gribēja iesaistīties,” sacīja māmiņa.

Viņa rezumēja – netipiska leļļu teātra izrāde, vairāk balstīta uz sajūtām.

Savukārt kāda cita mamma pēc izrādes noskatīšanās pauda – īpaši iepriecinājis izrādes vizuālais un idejiskais risinājums. Tāpat viņa augstu novērtēja stāsta emocionālo dziļumu.

Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskais vadītājs Edgars Niklasons atklāja, ka izrāde izvēlēta no izsludinātā ideju konkursa.

“Izvēlējāmies Annas stāstu, jo mūs uzrunāja gan vizuālā valoda, gan tēma un saturs,” skaidro E. Niklasons.

Viņaprāt, īpaši nozīmīgs ir izrādes saistījums ar Ukrainu.

“Ar bērniem par šīm lietām ir jārunā – par vērtībām, kas šajā laikā ir svarīgas.

Fons stāstam ir nopietns, taču veids, kā Anna to pasniedz, ir bērniem saistošs un saprotams. Manuprāt, viņa to izdara brīnišķīgi,” vērtē teātra mākslinieciskais vadītājs.

Tuvākā izrāde “Sūniņas mājupceļš” skatāma jau šosvētdien, 22. februārī. Lomās iejūtas aktieri Aleksandrs Jonovs, Ilze Ročāne, Pēteris Lapiņš un Madara Enkuzena.