Koncerts bija dāvana valsts svētkos, tas bija bez maksas, un ielūgumi pazuda zibenīgi, tiklīdz tie nonāca biļešu kasēs.

Svētku koncertā “Saules pielijuši” pulcējās 30 Liepājas radošo kolektīvu – tautas deju ansambļi, kori, folkloras kopas, pūtēju orķestri, vokālie ansambļi un amatierteātri.

Kopā tie bija gandrīz 800 aizvadīto Dziesmu un deju svētku dalībnieki.

Vēl pirms sēšanās krēslos, lai baudītu kustību vitalitāti un skaņas vibrāciju, bija padomāts, lai jau pirms ieiešanas zālē apmeklētāji varētu gūt svētku sajūtu.

Koncertzāles pirmā stāva izstāžu galerijā sagaidīja pūtēju orķestris, bet otrajā stāvā apskatei bija izlikta Tautas fotostudijas “Fotast” izstāde “Dzīvē un Svētkos”, lielajā zālē rosījās folkloras kopas un teātri.

Koncertu “Saules pielijuši” veidoja Dziesmu svētku koru lielkoncerta režisors Juris Jonelis, mākslinieciskie vadītāji – Ilze Valce un Jānis Purviņš, tekstu autors un koncerta vadītājs – Orests Silabriedis.

Koncerta skanējumu paspilgtināja solisti Andris Ērglis, Laura Bluķe, Solveiga Kūlaine, Juris Lipsnis, koncertmeistars Normunds Kalniņš.

Par vizuālo noformējumu gādāja videoprojekciju autors Andris Vētra un gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.

Uz pārdomām vedinošos citātus, ko “rakstīja” uz zāles sienām, bērnu balsīm nolasot, bija veidojuši Katoļu pamatskolas audzēkņi.

Mākslas darbs “Bērnu domu tirgus” tapa projekta “Mākslinieks ir klātesošs” laikā sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Brīniņu.

Skaists, fantastisks, sirsnīgs, emocijām bagāts – redzēto pēc tam raksturoja skatītāji.

Anete Strazda bija gan dalībnieku rindās kā kora “Laiks” dziedātāja, gan arī līdzjutēja savai meitiņai Laimai, kas savukārt pārstāvēja folkloras kopu “Ķocis”.

Koncertā visskaistākais mirklis Anetei bija reizē ļoti personīgs: “Meitiņa Laima, saposta Nīcas brunčos, finālā izgāja pūļa priekšā, lai ar savu balsi pieteiktu Latvijas valsts himnu un nevienu citu kā mūsu mīļo Goda virsdiriģentu Jēkabu Ozoliņu.

Man acīs asaras, un 10 sekundēs sirds pielija pilna lepnuma, mīlestības, gaismas.”

Anete pateicas par iespēju būt daudzbalsīgajā, daudzkājainajā pūlī un pievienot arī savas sajūtas svētkiem klāt.

“Paldies tiem, kuri šos svētkus prot organizēt, pirmo reizi man tā pa īstam patika piedalīties kopkoncertā, ne par garu, ne par vienmuļu, viss īstajā laikā, vietā un sajūtā,” viņa rezumē.

Arī vidējās paaudzes tautas deju ansambļa “Rucavietis” dejotāji atzīst, ka pasākums bijis labi organizēts. Dejotāji noķēruši deju svētku sajūtu – pozitīvo emociju saviļņojumu, biedru smaidus un aizskatuves čalas. Bieži negadoties koncerti kopā ar koriem, dzīvo mūziku un ansambļiem.

Vienīgā plašā kolektīva sāpe bija, ka katram kolektīvam bija iespēja dejot tikai vienu deju, līdz ar to koncertā nevarēja piedalīties visi rucavieši. Bet, neskatoties uz to, kolektīvs baudīja kopības sajūtu un varot teikt, ka tas bijis ideāls sezonas atklāšanas koncerts.

Starp skatītājiem nācās būt “Rucavieša” dejotājām Zanei Šķilvaltei un Līgai Feldmanei. “Koncerts bija ļoti skaists, viegls un ar patriotiskām sajūtām piepildīts,” raksturoja Zane. “Fantastisks! Manuprāt, vienaldzīgs nevarēja palikt neviens.

Emociju gamma, kas koncerta laikā virmoja ikkatrā no mums, bija neaprakstāma,”

papildināja Līga. Bijis brīnišķīgi vērot, kā veidojās dažādo kolektīvu sinerģija, apvienojoties vienos dejas ritmos.

Zane sacīja: “Sirds laimē iedegās brīžos, kad deju uzvedumi apvienojās ar koru un solistu dziedājumiem. Tam piemita kaut kas maģisks. Visaizkustinošākais bija brīdis, kad dejotāji un dziedātāji uz skatuves vienojās kopīgās dziesmās, kuras dziedāja visi, arī skatītāji!”

Vērojot uz skatuves notiekošo, Līga teic, ka pārņēmis lepnums par to, ko darām, par to, kas esam, par to, ka kopā esam Latvija.

Rīkotājs Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs (TMKC) koncertu ir ierakstījis, un to varēs skatīties interneta vietnē youtube.com.

“Pirmizrādi virtuālajā vidē plānojam Latvijas valsts dzimšanas dienā, un koncerta ieraksts būs skatāms neierobežotu laiku,” stāsta TMKC direktore Baiba Kļava.

“Priecīgus svētkus, un lai jauka kopā būšana un kopā jušana gan svētkos, gan ikdienā, radoši dzīvojot un strādājot mūsu skaistajā zemē – Latvijā!” viņa novēl.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.