Lai arī Madara Neikena aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārzemēs, šī ir viņas pirmā personālizstāde Liepājā.

Māksliniece atzīst, ka tieši ar jūru sākusies iemīlēšanās glezniecībā un parādījusies vēlme gleznot.

Madara ir atzīta latviešu jaunās paaudzes gleznotāja, saņēmusi daudz apbalvojumu, kā arī piedalās rezidencēs un plenēros gan Latvijā, gan ārzemēs.

Galvenais žanrs Madaras Neikenas glezniecībā ir ainava, darbi radīti ”a la prima” jeb viena piegājiena tehnikā.

Vispirms top mazāka formāta glezna, un pēc tam dabā notvertā krāsa un sajūta tiek atspoguļotas lielformāta gleznojumos, kuriem piemīt lakoniska, līdz minimālismam izkopta izteiksme.

Māksliniece atklāj, ka viņai svarīga ir krāsa un gleznas kopējā noskaņa, vēstījums var tikt izteikts vien ar pāris līnijām.

Gleznas top apzināti intuitīvi, tā ir tiekšanās uz kaut ko īstāku, vārdiem neaizsniedzamu.

Māksliniece teic, ka izstādē skatītājam ir iespēja kā Trollītim Muminam ”ieiet gleznā atpūsties”.

Madara Neikena: ”Virs horizonta jūrā aust gaisma. Virs horizonta tumsā pilsētas izgaismo mākoņu vālus. Virs horizonta nemainīgi mainīgs ir ik laika sprīdis. Te skatiens iegrimst bezgalīgā caurspīdīgi zilā kobaltā, te viss debesjums jau piepildīts ar pelēku irdenu, izvagotu mākoņu lauku. Te atkal zilā ultramarīnā krāsots ir it viss. Rīts sākas ar blāvu gaismu pie horizonta. Vispirms tas ir maigs, tad dārdoši kvēlojošs, līdz atkal kļūst viegli rozā, tad uz brīdi iegrimst klusinātā purpurā un negaidīti atkal kvēlo violets. Beidzot jauna diena ir sākusies ar tīru gandrīz nemainīgi esošu zilu kobaltu, un debesis ir skaidras un bez mākoņiem. Gleznās ir ainavas ar un bez horizonta. Īstenībā tā ir nojausma par ainavu – tikai debesjums vai debesis un zeme mainīgajā dienas ritumā.”