Maijas Rezenbergas personālizstādē ”Valdošie vēji” tiks izstādīti divdesmit pēdējo trīs gadu laikā tapušie grafikas darbi, kuri izpildīti unikālās grafikas tehnikā, ir vienā eksemplārā un iepriekš nav tikuši izstādīti.

Maijas klusais un apdomīgais vērotājas skatiens atspoguļojas filigrānajās tintes līnijās – kompozīcijas ir pārdomātas, izsvērtas, un formu valoda ir skaidra. Taču patiesībā māksliniece ir kā vējš, kas negaidīti saceļas un izjauc kārtīgi saķemmētu frizūru.

Smalkā grafikas valoda stāsta par ironiskām, bieži vien abstraktām būtnēm, kurās spoguļojas vienlaikus cilvēcīgi saprotamas, tomēr klusībā peltas un negribētas rakstura iezīmes un situācijas.

Par darbiem Maija saka: ”Manu grafiku sižeti rodas nejauši, redzot apkārt notiekšo.

Es zīmēju to ko redzu, nekas nav jāizdomā. Ikdienas situācijas pašas pasaka priekšā, atliek to fiksēt uz papīra.

Reizēm, sākot zīmēt, nezinu kāda noskaņa būs pabeigtam darbam, kā piemēram ”Zaķa sapnis” vai ”Āpsītis un cirvis”. Ir gadījumi kad prātā rodas pilnīgi konkrēts attēls kurš jāpārzīmē (”Maigā vara”). Protams, es to redzu, iespējams, mazliet ironiski, lai skatoties varētu nojaust, ”no kuras puses vējš pūš”.”

Maijas grafikās tvertā šķietamā ikdienība vedina uzdot jautājumus par šauro robežu starp ētisko un neētisko, labo un ļauno. Tāpēc jo īpaši skaudru skanējumu mākslinieces ironija un vērtējošais spriedums ieguvuši šobrīd, kad jau vairāk nekā gadu Ukrainā notiek nežēlīgs karš un katru dienu atgādina par blakus pastāvošo ļaunuma impēriju.

Taču savā veidā tas arī signalizē par mākslinieka būtisko lomu šādos brīžos – drosmi paust savu viedokli un norādīt uz pastāvošajām problēmām.

Maija Rezenberga (1963) beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju. Piedalījusies vairākās grupas izstādēs.

Maijas pirmā personālizstāde ”Dokumentālas piezīmes” (2019) norisinājās Rīgā, kultūras pilī ”Ziemeļblāzma”. 2017. gadā publicēja savu pirmo ilustrāciju grāmatu ”Kas dzīvo Umbrijas mežā?”.

Šobrīd strādā grafiskā un mēbeļu dizaina jomā.