Neonillas Medvedevas glezniecība ir ainavas, etīdes, kas gleznotas no dabas plenēros, ceļojot pa Latvijas pilsētām un citām pazīstamām vietām.

Gleznas tiek radītas tā saucamajā “alla prima” tehnikā. Tas ir eļļas glezniecības paņēmiens, kas tiek radīts vienā seansā, un ir piemērots mūsdienu cilvēka dzīves ritmam un uztverei, kad viss notiek ātri un strauji. Toties šāda glezniecība precīzi parāda noskaņu un saglabā svaigu pirmo iespaidu, kas ir smalkāks par fotogrāfiju.

Dabas glezniecība vispirms ir gaismas vizualizācija plaknē. Spilgtu, izbalinātu saules gaismu uzsver košās, krāsainās ēnas. Aukstās vai siltās, zilās un lillā.

Zilā krāsa tiek uzskatīta par garīguma simbolu, tā noskaņo cilvēkus uz pārdomām un mieru. Zilas ir debesis un debess atspulgs ūdenī, tālums un ēnas uz sniega. Jo tumšāka ēna, jo spilgtāka ir gaisma. Tāpat arī cilvēkiem – dzīvojot tumsā, mēs vairāk novērtējam labo un pozitīvo. Lai redzētu gaišo, jādzīvo tumsā. Gaisma katru dienu mainās. Mainās dabas un cilvēka noskaņa. Cilvēks un daba, krāsa un noskaņa ir saistīti, bet glezniecība ir šī mainīgā mirkļa atspulgs.

Izstādē redzamas gleznas no Rīgas, Liepājas, Pāvilostas, Cesvaines, Krāslavas, Raunas un citām Latvijas pilsētām, kā arī darbi, kas tapuši Venēcijā.

Neonilla Medvedeva (1987) dzimusi Rīgā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, figurālas glezniecības meistardarbnīcu pie profesoriem Kristapa Zariņa un Jura Jurjāna. Kopš 2006.gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī sarīkojusi vairāk nekā 18 personālizstāžu.

Neonilla ir klasiskās glezniecības un ainavu glezniecības jaunās paaudzes māksliniece. Glezno no dabas, piedalās plenēros Latvijā. Māksliniece nodarbojas arī ar ikonu glezniecību, baznīcu apgleznošanu un restaurāciju.

Balstoties uz akadēmisko zīmējumu un strādājot glezniecības tehnikā ar eļļu uz audekla, Neonilla savieno kultūras pirmtēlus ar mūsdienu cilvēka sajūtām. Viņa saka: “Manos darbos viss ir no dabas. Daudz balstos uz savu redzi. Ir daudz domāts, bet nekas nav izdomāts. Mani interesē daba un cilvēks. Strādājot, pētot dabu plenērā, es attēloju dabas krāšņuma nianses.”