liepajniekiem.lv
Līgotāju satuvināšana
“Skroderdienās Silmačos” kopumā piedalījās 15 aktieri, 30 dejotāji, arī ansamblis, un vēl rosījās tehniskie darbinieki. “Vēlējāmies uztaisīt tādu izrādi, kas cilvēkus vieno un uzmundrina. Tā ir vērtība svinēt dzīvi un būt kopā,” saka Lelde.
Režisore pati vadīja izrādi, sēžot pie pults, tā ka bija klāt it visā. “Bija patīkami redzēt, ka cilvēki novērtē mūsu darbu. Tas ir svarīgi gan aktieriem, gan man kā režisorei. Redzot bērnus ar vecākiem un vecvecākiem, kas bija ieradušies uz izrādi, radās vēl lielāka pārliecība par to, ka šo tradīciju ir svarīgi turpināt,” stāsta režisore.
Lelde atzīst, ka visi lomu atveidotāji ir spēcīgas personības. “Tas, ka viņi strādā tik dažādās profesijās, ir patiess ieguvums, jo katram ir savs redzējums uz pasauli un pieredze. Tie ir multitalantīgi cilvēki, kurus es ļoti apbrīnoju,” smaidot saka Lelde par savu “Silmaču” saimi.
Viņa pati savulaik Skroderdienu uzvedumā atveidojusi Ieviņu, arī toreiz pirmizrāde norisinājusies uz koncertdārza “Pūt, vējiņi!” skatuves, tāpēc var teikt, ka šī ir arī Leldes atgriešanās izrādē jaunā ampluā.
Iveta Ļesina ir Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas vecākā bibliotekāre, viņai tikusi Pindacīšas loma. “Ar Leldi sastrādāties ir ārkārtīgi viegli, mēģinājumus viņa vada rotaļīgi, neko neuzspiežot. Speciāli nevienam neaizrāda, skatās, ko mēs katrs varam izdarīt. Tikai tad, ja kaut kur aizejam nepareizā virzienā, iebilst un mēģina mūs uzvest uz pareizā ceļa. Lelde sevī nes lielu mīlestību pret cilvēkiem. Viņa katram iet pretī ar atvērtu sirdi, ar lielu pozitīvismu un mieru,” stāsta amatierteātra aktrise.
Sākumā viņa uz mēģinājumiem devusies ar lielu pacilātību, bet beigās, kad strādājuši burtiski katru dienu, tas kļuvis nogurdinoši. “Tā ir milzīga atbildības sajūta, ka tūlīt izrāde ies gaisā. Taču es negaidīju, ka rezultāts būs tik labs. Ieraugot skatītāju pārpildītās sēdvietas, mūsos uzvirmoja ļoti gaišas emocijas,” I. Ļesina raksturo trupas noskaņojumu.
Liepājas ģenerālmēģinājums
“Ja man būtu jāpastāsta bērnam, ko es te daru, es teiktu, ka esmu režisore jeb cilvēks, kurš izdomā, kādu spēli mēs visi spēlēsim. Mans uzdevums ir izstāstīt, kāpēc tas jādara un kā to darīt, lai interesanti būtu gan pašiem spēlētājiem, gan izrādes skatītājiem,” saka Lelde.
Viņa atzīst, ka dažreiz sarežģītākais esot pārliecināt aktierus par viņu piemērotību attiecīgajai lomai. “Citreiz grūtības sagādā organizatoriskās un tehniskās lietas. Ja kaut kas aizkavējas, tas rada lieku stresu. Vismaz pusi no darba laika paņem materiāla atrašana un sagatavošana,” viņa pastāsta.
Bet Leldes pirmie soļi teātrī nebūt nebija režisores amatā, ieinteresētība dzimusi festivālā “Homo Novus”.
“Tiku ievilkta teātra dzīvē un patīkamās vibrācijās. Sapratu, ka es arī vēlos to darīt,” viņa atceras.
Rīdziniece Liepājā nonākusi, jo gribējusi kļūt par aktrisi, un iestājeksāmeni te notika agrāk nekā Latvijas Kultūras akadēmijā. Šurp braukusi kā uz ģenerālmēģinājumu. “Bet notika tā, ka mani te uzņēma, un, tā kā Latvijas Kultūras akadēmijā zināja par uzņemtajiem, tad tur vairs nepieņēma,” stāsta Lelde.
Sākumā viņa skumusi pēc Rīgas, nav varējusi iedzīvoties, bet nu jau sevi uzskata par liepājnieci.
Pēc augstkolas strādājusi Liepājas teātrī vispirms par aktrisi, vēlāk arī par režisori. “No Liepājas teātra aizgāju, jo nejutos pietiekami nodarbināta. Man piedāvāja darbu Mārketinga daļā, bet to es nevēlējos. Paralēli strādāju Draudzīgā aicinājuma 5. vidusskolā par drāmas skolotāju, piedalījos izrādēs kā ārštata aktrise un pamazām sāku veidot teātra izrādes,” atminas Lelde.
Pati pirmā viņas iestudētā izrāde “Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu” tapa Liepājas teātrī 2009. gadā. To Lelde veidoja, iedvesmojoties no pasakām, kuras viņa lasīja mājās savām meitām, bet Leļļu teātrī pirmo izrādi “Lāčradzis” iestudēja 2012. gadā.
Atšķirība starp režisora darbu Liepājas teātrī un Leļļu teātrī vispirms slēpjoties spēles laukumos. “Sākuma nesapratu, kā var strādāt tik mazā zālē,” viņa atceras.
Lelde uzsver, ka novērtē izrādes, kuras viņai pašai atklāj ko jaunu: “Ieraugu sevi caur kādu tēlu vai notikumu, un veidojas atklāsmes, kas spēj izmainīt pat manu dzīvi.”
Savukārt mazos skatītājus viņa vēlas iedvesmot, iepriecināt un sniegt no skatuves viņiem mīļumu. “Bērnu izrādēs, manuprāt, jārunā par cilvēciskām vērtībām, pamācot bērniņu,” uzskata Liepājas Leļļu teātra mākslinieciskā vadītāja.
Santjago ceļš uz kāzām
Lelde uz izrādēm devās, vēl būdama manā puncī, atklāj viņas mammam Lilita. “Jau bērnībā viņas abas ar māsu mēdza iestudēt mājās izrādes, neaizmirstot arī par biļešu tirdzniecību. Vistrakāk gāja pēc cirka apmeklējuma, jo tad visi šķīvji lidoja pa gaisu. Tā bija viena reize, bet ar to pilnībā pietika, jo viņas gribēja redzēto ikreiz atainot mājās,” stāsta režisores mamma.
Leldei ir trīs meitas, kas, kā mēdz teikt, izaugušas aizskatuvē. Elizabetei ir 19 gadi, Beatrisei 17, bet Magdalēnai 14. Elizabete saka, ka viņas mamma atšķiras no citiem cilvēkiem ar savu domāšana veidu.
“Viņa ir spirituāla, ar ļoti attīstītu garīgo pasauli. Dažreiz mēdz būt temperamentīga un nesavalda emocijas, asi reaģē.
Mammai ir svarīgi pabūt vienatnē ar sevi, ar dabu. Viņa daudz strādāja teātrī, un lielākoties tas notika vakaros, taču nekad neizjutu uzmanības trūkumu, jo zināju, ka tas ir manā un māsu labā, lai nodrošinātu mums visu to labāko,” stāsta vecākā meita.
Bet Leldes dzīvē šovasar priekšā svarīgs notikums. Pēc pāris nedēļām viņai gaidāmas kāzas ar Pjotru Čarnecki, kuru iepazinusi Santjago ceļā.
Viņai patīk ceļot un doties pārgājienos, lai sajustu dabu, tāpēc arī Santjago ceļā devusies vairākkārt, un viens no tiem izrādījās liktenīgs, jo pārgājiena laikā satiktais polis nu būs Leldes ceļabiedrs arī citos maršrutos.
Abi kopā plāno paceļot, bet tad Lelde cer vairāk pievērsties psiholoģijas studijām Transpersonālās Izglītības institūtā.
VIZĪTKARTE
Lelde Kaupuža
- Aktrise, režisore, šobrīd studē psiholoģiju.
- Dzimtā pilsēta Rīga, bet nu jau vairāk kā 25 gadus liepājniece.
- 45 gadus veca, trīs meitu mamma.
- 14 gadus nostrādājusi skolā par drāmas skolotāju, bijusi aktrise un bērnu izrāžu režisore Liepājas teātrī, režisore un mākslinieciskā vadītāja Liepājas Leļļu teātrī.
- Mīļākā izrāde no bērnības – Dailes teātra iestudējums “Sievietes, sievietes”, kur galveno lomu spēlēja Ausma Kantāne.
- Izrāde “Bezgalīgo stāstu stāsts” Liepājas Leļļu teātrī 2015. gadā tika nominēta Spēlmaņu nakts balvai.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
