“Šāda veida objekti man pašai asociējas ar zemes pavadoņiem, izlūkiem, kurus sūta ceļojumā, ar ģeometriskām, nesaprotamām, tomēr romantiskām skulptūrām,” par saviem darbiem saka pazīstamā stikla māksliniece Marta Ģibiete. Ceturtdien Liepājas muzejā atklās viņas personālizstādi “Ceļotāji”.

Starptautiski atzītā stikla māksliniece Marta Ģibiete ir pazīstama ar darbiem autortehnikā – viņas telpiskās figūras top no ģeometriski precīziem stikla gabaliņiem, kuros iepriekš iekausētas kapara stieples, kas tos saista kopā. Šajā tehnikā autore strādā jau kopš studiju gadiem. Taču izstādē “Ceļotāji” būs apskatāmi jaunāki darbi – pēdējos trīs gados un mazliet agrāk radītas tēlnieciskas figūras jeb ceļotāji, kā tos dēvē māksliniece pati. “Pēdējā laikā mani kā mākslinieci interesē caurspīdīgā saspēle ar necaurspīdīgo, krāsaino, tas, ka kāda daļa formas ir noslēpusies,” viņa pastāsta.

Ideja par ceļotājiem M. Ģibietei radusies vēl studiju laikā, veidojot diplomdarbu “Darba galds”. “Pie darba galda veidoju visus darbus, tur top skices, tur darbi tiek piegriezti, sagatavoti krāsnij, tad tie atkal atgriežas,” viņa stāsta. Pēc tam tiek vesti uz izstādēm un atkal atgriežas. Māksliniece gadu gaitā no sākotnējās idejas nonākusi līdz apzinātai domai par ceļotājiem un veido izmēros lielas un arī mazas ģeometriskas skulptūras.

“Nu tie atgriezušies Liepājā. Atgriezušies tādā ziņā, ka pati esmu dzimusi liepājniece. Darbi nav radīti Liepājā, bet tie nāk no Liepājas,” M. Ģibiete norāda uz ciešajām saitēm ar dzimto pilsētu. Liepājas mākslas skolā viņa mācījās ādas apstrādi un tikai vēlāk nonāca pie stikla. “Es ar stiklu sastapos pavisam negaidīti. Pabeidzu ādas apstrādes nodaļu un gribēju turpināt mācības Tallinā. Bet tanī gadā, kad pabeidzu, vairs nebija tādas iespējas. Devos uz Mākslas akadēmiju un ar izslēgšanas metodi sapratu, kurā nodaļā varētu stāties. Tā bija stiklinieku nodaļa. Pēc kāda laika es sapratu, ka tas ir mans materiāls,” māksliniece atceras. Un vēlāk viņa atradusi arī savu tehniku, kā strādāt ar stiklu, lai veidotu telpisku mākslu. “Kad studēju, akcents bija vairāk uz vitrāžām un pūstiem darbiem un to dekoratīvu pēcapstrādi. Tā kā biju mācījusies Liepājā, daudz vairāk mani interesēja izpausties telpiski, nevis plaknē,” M. Ģibiete pastāsta.

Radošā procesā pavadītās stundas māksliniece neskaita, tomēr norāda – stikls ir tehniski smags un grūts, arī trausls un dārgs materiāls. Un veidot darbus stiklā ir sarežģīti – jābūt labām zināšanām, prasmēm, pieredzei. “Bet, darbus veidojot, es domāju par to, kā tajos saglabāt viegluma sajūtu. Domāju par prieku un radošo lidojumu, mazāk par grūtumu,” autore pasmaida.

Izstāde “Ceļotāji” pie skatītājiem nonāks jau piekto reizi – pērn darbi rādīti trīs vietās Polijā, šovasar – Daugavpilī. “Bet ceļotāju grupa mainās,” norāda M. Ģibiete. Tāpēc izstāde Liepājā būs atšķirīga no citām.