Harmoniski portreti
"Kurzemes Vārds"
Latviešu biedrības namā atvērta divu fotomākslinieku veidota sieviešu portretu izstāde “Viņa/2”. Liepājnieka Agra Klestrova un rīdzinieka Andra Apšenieka krāsu fotogrāfijas skatītājus sagaida foajē, bet melnbaltās lūkojamas izstāžu galerijā.
Fotogrāfiju izkārtojums mazliet mulsina tos, kam ir svarīgi zināt katra mākslas darba autoru. Jālasa informācija par izstādi, kas pieejama foajē. Tur teikts, ka A. Apšenieka fotogrāfijas novietotas mazliet augstāk, bet A. Klestrova – mazliet zemāk.
“Jūtos priecīgs, ka mani uzaicināja. Mūsdienās, kad viss notiek datoros un telefonos, ir patīkami redzēt cilvēkus klātienē. Tos, kas atbalsta un reizēm arī kritizē, – tas ļauj veidot darbus tā, kā tie ir sanākuši,” saka A. Apšenieks.
Uz izstādes atklāšanu ieradušās vairākas fotomākslinieku modeles. Megija stāsta, ka viņai ļoti patīk rezultāts: “Ir patīkami atnākt un redzēt mūsu un citu meiteņu bildes, kādas ir sanākušas abiem fotogrāfiem. Esmu gan Agra, gan Andra fotogrāfijās. Man sanāca strādāt ar abiem reizē, ar Andri vien es neesmu strādājusi. Abi ir jauki, ar humora izjūtu. Nekad nav garlaicīgi. Grūti nav. Lai gan citreiz ir tādas pozas, ko viņi paši nevar iedomāties.” “Izlocīties deviņos līkumos, lai dabūtu normālu fotogrāfiju, tas jau ir pierasts,” smejas Juta, “pie Agra īpaši. Ja rezultāts ir labs, tad jau visu ko var izdarīt.”
Vaicāts, kas abiem fotogrāfiem ir kopīgs un kas atšķirīgs, A. Apšenieks atzīst, ka abi gribot radīt harmonisku portretu vai aktu: “Cenšamies cilvēku attēlot vai nu interesantu, vai nu skaistu. Reizēm tas iznāk viens un tas pats. Man liekas, Agrim ir daudz lielāks spars, viņš daudz vairāk par mani strādā. Nesen mēs kopā ostu bildējām, tur gan nebijām vienīgie. Cerams, ka turpināsim sadarbību.”
A. Klestrovs saka, ka Andris daudz smukāk mākot runāt. “Nezinu, kas mums varētu būt kopīgs fotografējot. Katram jau ir savs skatījums un savas lietas. Es ar viņu tik daudz esmu kopā darbojies, ka vairs nevaru pateikt, kurā mirklī kas sākas un kas beidzas. Jau 4 – 5 gadus mēs ik pa laikam tiekamies un kopā padarbojamies. Vai nu es aizbraucu pie viņa uz Rīgu, vai Andris atbrauc pie manis uz Liepāju,” stāsta Agris.
Fotogrāfijas vecmeistars Gunārs Kopštāls uzskata, ka, salīdzinot ar iepriekšējām izstādēm, šī ir solis augstāk: “Viss liekas kārtīgi un pie vietas. Un ass, galvenais. Iepriekš ir redzēts, ka Agris tādas stipri “mīkstas” bildes taisa, mazlietiņ izplūdušas.”
Izstāde skatāma līdz 1. oktobrim.