Iepazīstinās ar Regīnas Ezeras literāro mantojumu
Ar vairāku liepājnieku piedalīšanos 3. un 4. decembrī norisināsies virtuālā konference “Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra”. Liepājas Universitāti pārstāvēs Edgars Lāms, Zanda Gūtmane, Sigita Ignatjeva un Anda Kuduma, savukārt par R. Ezeras darbu interpretācijām teātra mākslā runās Dmitrijs Petrenko un Rasa Bugavičute-Pēce.
"Kurzemes Vārds"
Konference bijusi plānota jau pirms gada, atzīmējot izcilās Regīnas Ezeras deviņdesmitgadi, taču pandēmija mainījusi sākotnējo ieceri, un nu Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku konferenci translēs tiešsaistē tīmekļvietnē lnb.lv un lumfi.lv, interneta portālā Delfi, kā arī Latvijas kultūras izdevumu sociālā medija Facebook lapās, informēja konferences rīkotāju pārstāve Dace Bargā.
Konferencē gaidāmi ārvalstu viesu priekšlasījumi, paneļdiskusijas ar ievērojamu rakstnieku un teātra mākslinieku piedalīšanos, kā arī vietējo un kaimiņvalstu zinātnieku uzstāšanās ar referātiem. Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes dekāne, profesore Z. Gūtmane kopā ar vairākām kolēģēm piedalīsies ar vienotu referātu kopu, kas veltīta R. Ezeras romānam ”Varmācība”.
”Regīna Ezera, protams, ir viena no izcilākajām latviešu rakstniecēm ar savdabīgu radošo rokrakstu, ar ļoti radošu un sievišķīgu pasaules skatījumu,”
autori raksturoja Z. Gūtmane, uzverot, ka R. Ezerai būtu pievēršama uzmanība arī ārpus Latvijas robežām, būtu jādomā par viņas darbu plašāku tulkošanu un aktualizēšanu mūsdienās.
”Tāda jau arī ir konferences rīkotāju, tās dalībnieku pārliecība,” vērtē universitātes literatūrpētniece, norādot, ka pēdējā laikā ir aktuāli pārskatīt padomju laika rakstnieku devumu. ”Pašlaik arī sieviešu rakstnieču veikums aplūkojams jau pavisam jaunā gaismā, no citiem skatpunktiem. Apskatāms ir jautājums par rakstnieka dzīvi noteiktā režīmā, spēja tam kaut kādā veidā pielāgoties un tajā pašā laikā īstenot savus mākslinieciskos mērķus.”
R. Ezera ir latviešu prozaiķe, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas proza izaicina ierastās žanru robežas un kā fenomens latviešu kultūrā bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Literāte atstājusi spēcīgu ietekmi gan uz 20. gs. 80. gados debitējušajām autorēm – Gundegu Repši, Andru Neiburgu, Evu Rubeni, Rudīti Kalpiņu u.c., gan arī 90. gados debitējušo autoru, to vidū Ingas Ābeles un Noras Ikstenas rakstību.