“No muzeja nāca priekšlikums – vai negribam dzīvajā gleznot aktu, lai pasākums kļūtu krāšņāks, un es piekritu,” atminas mākslinieks un pasākuma dalībnieks Uldis Rubezis.

Viņš bija kopā ar savas vadītās studijas “Strūklaka” audzēkņiem Sofiju Bumbuli, Leonu Skudrīti un Fandango Fonteinu-Kalitu.

U. Rubezis portālam stāsta, ka studijā daudz glezno portretus un aktus – tā ir normāla, regulāra nodarbe.

“Pie manis nāk cilvēki ar ļoti dažādu pieredzi – gan tie, kas tikai mācās, gan tie, kas jau beiguši Mākslas akadēmiju, gan tie, kas neko īsti nemāk. Tāpat arī modeļi ir ļoti dažādi.

Kolektīvā gleznošana vienmēr ir patīkams un jautrs process, kas turklāt ir arī ļoti vajadzīgs.”

Māksliniekam arvien ir jāpraktizē, norāda U. Rubezis: “Tas ir tāpat, kā muzikantam mēģinājumos spēlēt – māksliniekam jāglezno gandrīz viss, ko viņš redz. Tas ir normāls, regulārs darbs. Katrs šāds mēģinājums vienmēr kaut ko dod – tik daudz nav svarīgs rezultāts kā pats process.”

Sofija, Fandango un Leons, kā arī U. Rubezis četras stundas gleznoja Liepājas muzeja darbinieci, vēsturnieci Paulu Štramu, kura iejutās modeles lomā.

Radošo procesu bija iespēja vērot arī skatītājiem. “Brīžiem vairāk, brīžiem mazāk, bet cilvēki nāca,” atminas U. Rubezis.

Pārkāpjot lielās izstāžu zāles slieksni, sākotnēji apmeklētāji mulsa, bet interese par notiekošo bija.

“Daudz gan mūs necentās traucēt, neuzdeva jautājumus. Mēs bijām iegājuši savā darba ritmā. Saviem audzēkņiem gan ar padomiem necenšos uzbāzties –

katram ir savas problēmas, ko viņš mēģina darbā atrisināt, bet, ja redzu, ka kādam grūti, tad palīdzu. Galvenais, ka katrs no šī procesa guva ko jaunu,”

stāsta U. Rubezis.

Jaunie mākslinieki ne pirmo reizi gleznojuši kailu sievieti.

U. Rubezis, iepazīstinot ar katru, atklāja, ka Fandango patlaban studē Latvijas Mākslas akadēmijas Rēzeknes filiālē, Sofija tikko beigusi Mākslas akadēmiju un turpina studijas maģistrantūrā, bet Leons iestājies pirmajā kursā gleznotājos.

Vaicāts, kāds ir tālākais nule tapušo darbu liktenis, U. Rubezis sacīja, ka lielākoties darbi pēc plenēra paliekot studijā.

“Lielākā daļa šo darbu pēc tam stāv grēdām studijā. Arī šie četri tagad ir tur. Ja kādam no modeļiem ir interese – mēs darbu atdodam.

Tie ir mēģinājumi, ātrie darbi, no kuriem daudzi nesanāk ideāli, un tas ir normāli, par to nav jāsaspringst. Māksliniekam tas dod stimulu turpināt un nākamreiz izdarīt labāk,” uzskata U. Rubezis.

Izstāde “Kailums” Liepājas muzejā apskatāma vēl tikai šonedēļ – līdz 7. septembrim.

Tajā pārstāvēti vizuālās mākslas darbi – gleznas, grafikas un tēlniecība – no Liepājas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja mākslas priekšmetu krājuma un privātkolekcijām.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.