Kopš 2018. gada eksperti no Latvijas Kultūras akadēmijas un pētījumu centra SKDS ik pēc diviem gadiem Kultūras ministrijas uzdevumā noskaidro, cik aktīvi dažādas iedzīvotāju grupas veido savu kultūras grozu un kāda ir interese pašām to piepildīt.

Motivācija pētniekus interesē tāpēc, ka piedāvājums ir nepieredzēti daudzveidīgs, turklāt samērā netraucēti saņemams – lokāli un globāli kultūras notikumi iespējami mājās un sabiedriskās vietās, baudāmi vienatnē vai kolektīvi.

Līdz šim publiskoti trīs Kultūras aktivitātes barometri, pēdējais – 2022. gadā.

Autoru kolektīvs brīdina, ka dati iegūti no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim – laikā, kad kovida dēļ drastiski ierobežoja sabiedrisko dzīvi.

Pētnieki uzsver, ka rādītāji drīzāk raksturo maksimālo pandēmijas ietekmi uz kultūras aktivitāti, jaunie ieradumi un tendences būs jāmeklē nākamajos mērījumos.

Pēdējais barometrs tomēr sazīmējis vairākas tendences, jo pētnieki tika dziļāk par pandēmijas postažu.

Jau 2018. gadā barometrs norādīja, ka Latvijā kopējā kultūras auditorija samazinās straujāk nekā iedzīvotāju skaits valstī.

Pirms pandēmijas rēķinājās, ka ir 8% iedzīvotāju, kas gada laikā nebija apmeklējuši nevienu kultūras pasākumu, pandēmijas sākumposmā viņu bija divreiz vairāk, bet 2022. gadā – jau 34%.

Tātad trešdaļa iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 75 gadiem ir vienaldzīgi pret kultūras norisēm un izpausmēm, ar tām nesaista ne savu brīvo laiku, ne personības izaugsmi.

Vietā piebilst, ka šādu tendenci visā Eiropas Savienībā fiksējis statistikas analītiķi no “Eurostat” – no 2015. līdz 2022. gadam kultūras auditorija sarukusi par desmito daļu.

Mūsu pētnieki saskatījuši pazīmes, ka interesentu skaits jau drīzumā pieaugs, taču pasākumu apmeklēšanas regularitāte un biežums saglabāsies zems un vidējs, nepārsniedzot vidēji piecas reizes gadā.

Kultūras aktivitātes barometrs pieprasījumu pēc kultūras izpētīja, ņemot vērā vairākus demogrāfiskos kritērijus, arī vecumu.

Visi līdzšinējie barometri jauniešus nosaukuši par kultūrā visrosīgāko grupu.

Blakus attēlā redzams, ka 2021. un 2022. gadā 78% jauniešu apmeklējuši pasākumu savā pilsētā vai pagastā, tikmēr valsts kopējais rādītājs ir 64%.

Kopš 2018. gada jaunieši ir vispārstāvētākā vecuma grupa amatiermākslā, individuālajās kultūras norisēs un digitālajā vidē.

Notikumi tiešsaistē ir sevišķi populāri, tādēļ Kultūras aktivitātes barometrs precizē, pēc kā pieprasījums ir vislielākais.

Vismaz puse jauniešu skatās ārzemju un latviešu filmas un klausās mūziku, lielā cieņā arī koncertu translācijas, kultūras raidījumi un publikācijas, jaunumi nozares iestāžu un uzņēmumu sociālajās platformās.

Niecīga interese ir par virtuālām izstādēm un kolekcijām, piekļuvi Latvijas arhīvu dokumentiem.

Divi pēdējie barometri rāda, ka skolēni un studenti vismaz patlaban vēlas distancēties no digitālās vides, jo kovida pandēmija piespieda tajā būt pārāk bieži un ilgi.

Internetā sarucis mūzikas klausītāju, izrāžu un izstāžu skatītāju skaits, vien e-grāmatai pieaudzis gados jaunu lasītāju loks.

Pētnieki jauniešiem jautāja, kas palielinātu viņu kultūras patēriņu.

Respondenti uzskaitīja tos pašus iemeslus, kurus 2018. gadā: notikumi tuvāk dzīvesvietai, bezmaksas pasākumi, labāka pašu finansiālā situācija un vairāk brīva laika, jo daudziem liela mācību, darba vai treniņu slodze.

Jaunieši biežāk nekā aptaujātie citās vecumu grupās ieminējās par labu kompāniju.

Vēl pētniekiem bija svarīgi noskaidrot, ko jaunieši domā par kopējo kultūras piedāvājumu valstī.

Tas esot gana plašs, taču pārāk lokāls – pietrūkstot starptautiski pazīstamu mākslinieku klātbūtnes mūzikā, mākslā un teātrī.

No jauniešu sacītā pētnieki secina:

kultūrai veidojas “visēdāju” paaudze, un lielā mērā to veicinājusi “Latvijas skolas soma” un kultūras stundas skolā –

jaunieši tiek iepazīstināti ar visām kultūras jomām un strāvojumiem.

Eiropas mērogā Latvijas jaunieši ir vidēji aktīvi kultūras patērētāji.

Pēc “Eurostat” metodoloģijas izrēķināja, ka 2022. gadā vismaz trīs kultūras pasākumus apmeklēja 58% skolēnu un studentu.

Rekordistes ir Luksemburga (89%), Nīderlande (87%) un Dānija (86%).

Eiropas statistika rāda: jo vecāks cilvēks, jo lielāka distance starp viņu un kultūru; vien 20% pensionāru kultūra ir pilnasinīgas dzīves elements.