Kā putnam sāp spārns,
Viņa kreisais spārns
Un cik dīvaini kliedz viņa iekšējais prāts
Sakot ka tās nav beigas,
Viss tikai tagad sākts.

Nu bet protams, tā arī notiek,
Rēta nedzīst, laiks rit,
Ar knābīti zālītes saliek,
Bet vēji ar spēku putnam pretī sit…

Un tik negodīgi, ka citi laimīgi lido,
Bet putniņš ķeras,
Tveras aiz koka ēnas un soļo
Pa ceļu, kas tam liegts,
Jo viņam tak debesis pieder un viss
Kas sasniegts.

Putniņam tik mazs prāts,
Jo ļauj, ka sapūst viņa kreisais spārns.

ALINA STANKUTE 

________________________________ 

Ikviens, kuram ir vēlme dalīties savās emocijās, aicināts rakstīt un sūtīt savus darbus uz e-pastu [email protected].