Kad tradīcija dzīvo?
Tad, kad par to strīdas, nevis ar to biedē naidniekus un moka skolēnus. Tā vismaz apgalvo tagad populārais krievu rakstnieks Dmitrijs Bikovs savā rakstā “Klasikas klusuciešana”. Pastrīdēties ar viņu bija nolemts 12. vidusskolā.
Krievu valodas skolotājas Tatjana Dzalba un Jeļena Viderkere uzaicināja uz literāru disputu akadēmiskās skolas audzēkņus. Bērni un skolotāji dedzīgi strīdējās. Bija klasiskās literatūras kaismīgi aizstāvji, kas asi nosodīja rakstu, bet bija arī tādi, kas atzina D. Bikova uzskatus, ka klasiskā literatūra esot “trūdi”. Katrai pusei bija savi argumenti, un diskusija ritēja raiti, bērni droši pauda savu viedokli un strīdējās. Ar savām domām iepazīstināja arī skolas direktors Valērijs Jepiskoposovs, mācību pārzine Jeļena Mironova un krievu valodas skolotāja Valentīna Vasiļevska. Tā bija dzīva saruna par aktuālu tematu: kāpēc tagadējie jaunieši maz pievēršas klasikai? Tādējādi tika likti pamati jaunai skolas tradīcijai – literārās kafejnīcas veidā rīkot diskusijas, lai skolēni mācītos tajās piedalīties, paustu savus uzskatus, prastu aizstāvēt savu pozīciju. Jauno ārpusklases darba formu atzinīgi novērtējuši arī skolēni. Tātad tradīcija dzīvos!
“Kurzemes Vārds”