Šonedēļ 14. jūnijā Liepājas teātrī notiks sezonas pēdējā pirmizrāde. Antona Čehova lugu “Ķiršu dārzs” iestudējusi Dita Lūriņa. Dzimtās pilsētas teātrī šis viņai ir pirmais režijas darbs. Kad režisorei jautā, vai viņa iestudēšot “īstu Čehovu”, ar to domādami autora laiku, viņa atbild, ka neviens vairs nevarot uztaisīt īstu Čehovu. “Nāca 20. gadsimts un noslaucīja pilnīgi visu. Mums ir tikai atbalsis, priekšstati un tēli. Es tos nosaucu par rēgiem. Domāju, mums ir jāskatās no sava 21. gadsimta punkta. Esam ar lielāku laika distanci, mums ir lielāka perspektīva un laukums, ko varam aptvert,” uzskata D. Lūriņa.

Ir jau 21. gadsimts, taču D. Lūriņa atzīst, ka “Ķiršu dārzs” ir luga, kas pilnīgi noteikti būs aktuāla vienmēr. “Katrai paaudzei liekas, ka viņi ir gandrīz vienīgie, kas to pieredz, bet laikmeti mainās ar apbrīnojamu cikliskumu. Cilvēkam tas vienmēr ir pasaules gals. Vieni iet bojā ar aizejošo laikmetu, tad ir tie, kuri vecajā laikmetā jau ir jaunā laikmeta cilvēki, tā atkal ir cita traģēdija. Un tad ir cilvēki, kuri var pielāgoties, pāriet no laikmeta uz laikmetu. Šī tēma, manuprāt, nekad nenoies no skatuves, dzīves skatuves un cilvēka dvēseles skatuves,” domā režisore.

Čehovs savu lugu nosaucis par komēdiju. Komisms ir absurdā, domā D. Lūriņa: “Man Čehovs atslēdzās, es sāku pietuvoties, kad izlasīju, ka viņš principā ir absurda dramaturģijas pamatlicējs. Man šķiet, es varu iztēloties, kā Čehovs redzēja dzīves absurdu. Tas patiešām ir smieklīgi. Dzīvē ik uz soļa mēs izdarām absurdas lietas. Domāju, Čehovam ļoti sāpēja, ka šo mīlestības pilno ironijas intonāciju ir ļoti grūti noķert un teātrī parādīt.” Arī teātrī jau esot aksioma – visi grib spēlēt Čehovu. Bet kurš īsti zina, ko tas nozīmē? “Kad sākumā visi rēgi lien no pakšiem ārā, es saku – iznāciet un paskatieties, kādas dekorācijas jums iedotas un kāda publika atnākusi, kādi prožektori deg šovakar. Man liekas, ar tik vieglu pieeju arī jāiet,” par Čehova atklāšanu mūsdienu skatītājam saka režisore.

Pie iestudējuma tapšanas strādā viesi no Maskavas – komponists Dmitrijs Marins un horeogrāfs Aleksandrs Ļimins. Režisore radošajā komandā aicinājusi scenogrāfu Aigaru Ozoliņu, kostīmu mākslinieci Lieni Rolšteinu, gaismu mākslinieku Mārtiņu Feldmani, grima mākslinieci Ivandu Šmiti. Ar aktieriem strādā arī slackline treneris Uģis Čakars. Izrādē skanēs dziesmas ar Knuta Skujenieka vārdiem Olgas Pētersones tulkojumā krievu valodā.

Liepāju Dita sauc par savu starta punktu: “Es startēju vienreiz no šejienes un nu startēju vēlreiz. Dievs mani nolicis šeit piedzimt un no šejienes atsperties. Ceru, ka tas būs foršs atspēriens un tikšanās ar dzimto pilsētu un dzimto teātri. Šeit kulisēs es uzaugu, šeit katrā kaktiņā esmu ielīdusi. Ceru, ka šī māja mani atceras kā savu bērnu.”

“Ķiršu dārza” varoņus atveidos Inese Kučinska, Everita Pjata-Gertnere, Signe Dancīte, Leons Leščinskis, Agnese Jēkabsone, Edgars Ozoliņš, Kaspars Kārkliņš, Viktors Ellers, Karīna Tatarinova, Rolands Beķeris, Sandis Pēcis, Gatis Maliks, kā arī Mārcis Kupčs vai Patriks Parfjonovs.

16. jūnijā ar šo izrādi tiks slēgta Liepājas teātra 112. sezona. Teātra apmeklētāji uzzinās arī skatītāju balsojuma rezultātus – kurš būs sezonas labākais jauniestudējums un aktieri, un aktrises pirmā un otrā plāna lomās.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.jūnija numurā.

#kvards-20190613-02#