26. un 27. maijā Amatniecības un etnomūzikas festivālā “Līvas ciems”, kā ierasts, uzsvars tiks likts uz amatu prasmju demonstrēšanu un festivāla apmeklētāju iesaistīšanu dažādu arodu apguvē. Šā gada īpašais piedāvājums būs keramikas un podniecības iepazīšana, cepļa kurināšana un desmitgades draudzības rokassprādžu tīkla darināšana.

Par Liepājas kultūras neatņemamu sastāvdaļu kļuvušais, amatnieku un apmeklētāju iecienītais “Līvas tirgus” šogad savus cienītājus pulcēs jau desmito reizi, informē Liepājas Tautas mākslas un kultūras centra projektu vadītāja Anda Birkenberga.

Gadu gaitā pasākums attīstījies līdz tradicionālās kultūras un amatniecības festivālam. Katru gadu tajā piedalās Lietišķās mākslas studijas un citas kultūras mantojumu popularizējošas organizācijas, kuru pieredzējušie amata meistari labprāt demonstrē savas amata prasmes, apmeklētājiem sniedzot iespēju ne tikai vērot darbu tapšanu, bet arī pašiem piedalīties procesā. Dzintara apstrāde, kas laiku laikos ir bijusi liepājnieku nodarbe, keramikas virpošana, pīšana un aušana ir īpaši populāras bērnu un jauniešu vidū, jo ļauj izprast senos amatus un apzināties savu latvisko identitāti.

Šogad festivāla īpašais piedāvājums būs podniecības iepazīšana, cepļu kurināšana un desmitgades draudzības tīkla darināšana.

Iepriekšējā gadā festivāla laikā kurinātais ceplis un pārsteigums par izcilo Latgales keramikas meistaru darbu, deva iedvesmu arī šajā gadā turpināt aizsākto tradīciju un  parādīt ne tikai Latgales, bet arī Kurzemes un Vidzemes meistaru rokrakstu.

26. un 27. maijā keramikas radošajās darbnīcās ”No senatnes līdz mūsdienām” būs iespēja redzēt trīs novadu keramiķu – Latgales, Vidzemes un Kurzemes – darbu un trīs cepļu kurināšanas variantus.

Malkas ceplis tiks kurināts vismaz 12 – 14 stundas. Keramiķe Līga Mergina informēja, ka skaistākais mirklis ir uguns liesmu parādīšanās virs cepļa telpas, kas parasti notiek pēc 7 – 9 stundām. Šajā laikā trauki ir kļuvuši sarkani un caurspīdīgi un liecina, ka tuvojas kurināšanas nobeigums. Savukārt, ja veido svēpēto keramiku, tad process ir grūtāks. Pēc liesmu parādīšanās ir jākurina vēl 2 stundas, un pašās beigās ceplis jāaizmūrē tā, lai nekur nepiekļūtu skābeklis. Tajā mirklī uguns skābekli ņem no māla, un māls maina ķīmisko sastāvu, kļūstot viscaur tumšā tonī. Cepli ver vaļā pēc 12 stundām un skatās, kas izdevies. ”Katra reize ir brīnumaina un interesanta gan skatītājiem, gan darbu autoriem,” atzīst Līga.

Savukārt Raku cepļa saimniece – keramiķe Vineta Trumpeniece stāsta, ka apdedzinājuma veida nosaukums raku (jap.val. – bezrūpīgs) ir cēlies no Kioto (Japānā) celtās pils Jurakudai, kur 16.gs. pils tējas ceremoniju meistaram pilnveidojot sarežģīto tējas ceremoniju, radās nepieciešamība pēc īpašām tējkannām.

Akmens masas izstrādājumus Raku tehnoloģijā apdedzina šādi: iepriekš izgatavotus un izžāvētus glazētus un neglazētus darbus saliek speciālā krāsniņā, kura mūsdienās tiek kurināta ar gāzi. Apmēram pēc 2-3 stundām, kad krāsns iekšpusē sasniegta vajadzīgā glazūras kušanas temperatūra, darbus pa vienam, vēl verdošus, ar garām metāla stangām ņem ārā no krāsniņas. Tad glazētos darbus tūlīt liek skaidās vai klijās, kas satur oksīdus, tilpni nosedzot ar vāku. Šajā procesā keramikas izstrādājumi iegūst papildus efektu no dūmiem, kas rodas, skaidām vai klijām aizdegoties. Bet darbus, kas apdedzināti bez glazūras, no krāsniņas izņemtus, nekavējoties mērcē kādā miltu putrā, der arī parastais govs piens – tad uz virsmām izveidojās dažāda veida brūnie brīnumu plankumi un pārklājumi. ”Keramikas izstrādājumi šajā apdedzināšanas procesā piedzīvo diezgan pamatīgu temperatūras šoku – no parastas āra temperatūras līdz +1060oC un, kad tiek izņemti no krāsniņas, tiem nākas atkal strauji atdzist. Ja pēc tā visa kaut kas paliek pāri, tas noteikti nav saucams par čiku un to noteikti ir vērts redzēt!” saka Vineta.

”Cepļa nosaukumam varbūt nevajag pievērst īpašu uzmanību, jo šādi cepļi sastopami visā Eiropā. Taču Ungāri bija pirmie, kas apguva šo keramikas apdedzināšanas tehniku, tāpēc arī tas tiek vairāk dēvēts par ”Ungāru cepli”,” informē šīs keramikas apdedzināšanas veida popularizētāja – keramiķe Dace Grīnberga.

Šis keramikas apdedzināšanas veids ir ļoti primitīvs un līdzinās keramikas apdedzināšanai ugunskurā. Cepli vienkārši saliek no ķieģeļiem, vidū liekot keramikas izstrādājumus. To aizdedzina no augšas. Caurvējš ceplī palielina vilkmi, tāpēc izstrādājumi piedzīvo īstu termošoku. Pastāv risks, ka kāds procents izstrādājumu saplaisās, bet apdedzināšanas gaitā rodas interesanti, neatkārtojami efekti, kas liek māksliniekiem un amatniekiem riskēt. Kad ceplis izkūries, to pa ķieģelītim izjauc un ar speciālām knaiblēm izņem gatavos izstrādājumus.

”Ceplis vairākas stundas kuroties, līdzinās uguns skulptūrai. Tā iekraušana, kurināšana un izņemšana veido savdabīgu šovu,” par ”Ungāru cepli” jeb piramīdveida cepli ieintriģē Dace, aicinot ikkatru to apskatīt pašam.

Amatniecības un entomūzikas festivālā ”Līvas ciems”
Keramiķu meistardarbnīcas ”No senatnes līdz mūsdienām”, cepļu aktivitātes
26. maijā
10.00 – 12.00 Keramiķe Līga Mergina ieliek Melno cepli
12.00 – 24.00 Cepļa kurināšana
18.00  Keramiķe Dace Grīnberga ieliek ”Ungāru cepli” jeb piramīdveida cepli
18.00 – 23.00 Cepļa kurināšana
27. maijā
10.00 Keramiķe Vineta Trumpeniece ieliek Raku cepli
10.30 – 13.30 Cepļa kurināšana
11.00 ”Ungāru cepļa” jeb piramīdveida cepļa atvēršana
12.00 – 13.00 Melnā cepļa atvēršana
13.00 – 14.00 Raku cepļa atvēršana