Izdotajā monogrāfijā ”Mūzikas terapija: teorijas un prakses kompetence” var lasīt par mūzikas terapeita un mākslas terapeita kopīgo profesionālo ceļu, kas aizsākās, veidojot kopīgu profesijas standartu ”Mākslas terapeits”.

Autore apjomīgajā iespieddarbā sniedz savu skatījumu par šīs profesijas standarta tapšanas laiku, jo mūzikas terapijas speciālists bija pirmais mākslas jomas terapeits Latvijā, kamēr netika atzīts mākslas terapeits.

Lai arī rakstīta kā monogrāfija, šī grāmata vairāk uzlūkojama kā stāsts par mūzikas terapijas attīstību Latvijas situācijā, proti, mākslas terapijas kontekstā, vienlaikus apliecinot Latvijas mūzikas terapeitu kā profesionāļu pilntiesīgu iekļaušanos veselības aprūpes jomā.

Svinīgajā atklāšanā M. Paipare atzinās:

”Atkal tas mirklis, kad pēc ilgā ceļa kāpās izdevusies grāmata. Tik viegli nebija!

Pa to starpu, kamēr rakstīju šo grāmatu, radās ”Mūzikas terapija: metodes un tehnikas”. Jaunā grāmata ietver gan vēsturi, gan arī programmas attīstību, veidošanos, gan arī stāstu par profesijas standartu aizsākumiem. Es piekritu aicinājumam to veikt, pateicoties gan Kristīnei Mārtinsonei, gan Ivanam Jānim Mihailovam.

Kad Kristīne Mārtinsone organizēja mākslas terapijas 10 gadu jubileju, viņa aicināja visus rakstīt esejas. Tos, kuri bija stāvējuši pie mākslas terapijas šūpuļa. Tur atklājās ļoti interesantas lietas. Ļoti daudzi kavējās atmiņās – ka piedalījušies profesijas standarta veidošanā, tam visam bijuši ļoti tuvu.

Man radās pārliecība, ka es vēl atceros, kā tas viss bija, un tāpēc es to vēsturi izliku. Ja tur varbūt kāds faktiņš būs, nedomāju, ka sagrozīts, varbūt – interpretēts kaut kā citādāk, tad atvainojiet.

Bet es centos pieminēt visus, kas bija šeit klāt pie mūsu mūzikas terapijas šūpuļa Liepājā.”

Uzlikt visu uz papīra neesot bijis nemaz tik viegli. ”Aizsākumā es ļoti taustījos, aicināju, uzrunāju cilvēkus, kas man varētu palīdzēt, jo visiem nav tāda talanta – smuki uzrakstīt, smuki sakārtot. Un man palīdzēja,” priecājās M. Paipare.

Grāmatas atklāšanas reizē viņa pateicās ikvienam iesaistītajam, pasniedzot jaunizdevumu un ziedus. Taču arī pati autore par paveikto saņēma labus vārdus un uzslavas.

Monogrāfijas zinātniskā redaktore Diāna Laiveniece, sveicot autori, teica: ”Mirdzai viss tik labi sanāk! Viņai ir fantastiska spēja vākt faktus, taču ar stāstu vien nepietiek, lai būtu zinātne.

Kopā vilkām līdzi zinātnes stīgu. Vērtējiet, kas nu ir sanācis.”

Arī LiepU docente Ilma Neimane priecājās, ka grāmata ir tik tālu tikusi – ieraudzījusi dienasgaismu. ”Manuprāt, tas ir ļoti nozīmīgs posms Liepājas Universitātes dzīvē, mūzikas terapijas dzīvē. Es ceru, ka šis posms ierakstāms LiepU kultūras vēsturē,” viņa sacīja.

Monogrāfijas saturs ir resurss mūzikas terapijas studijām, pētniecībai, kā arī profesionālās pieredzes un pilnveides attīstībai.

Ceļš uz mūzikas terapijas studiju programmu LiepU sākās 1998. gadā ar Vācijas mūzikas terapijas speciālista, LiepU Goda doktora, medicīnas doktora Reinera Hausa iniciatīvu un toreizējā rektora Kārļa Dobeļa ieinteresētību un atbalstu.

2003. gadā LiepU 2. līmeņa augstākās izglītības studiju programmā ”Mūzikas terapija” uzņēma pirmos studentus, kuru vidū arī šodienas mācībspēki M. Paipare, Līga Enģele un Olga Blauzde.

Nu jau LiepU maģistra studiju programma ”Mākslas terapija” un tās programmas direktore M. Paipare gaida topošos maģistrantus.