Liene Andersone
"Kurzemes Vārds"
Normāla dzīve konkrētos nosacījumos
”Gatavojamies tam brīdim, kad epidemioloģiskais kumulatīvais rādītājs divu nedēļu laikā būs nokrities vismaz līdz 320. Tagad šis rādītājs ir 450,” komentē KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Vadlīnijas tiks veidotas, balstoties iegūtajos novērojumos un secinājumos no pilotprojekta, kas paredz pēc iepriekš izstrādātām vadlīnijām pārbaudīt epidemioloģiski drošu kultūras pasākumu norises iespējamību gan kultūrvietu apmeklētājiem, gan to darbiniekiem.
Projekts tika veikts Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Tajā tika pārbaudīta epidemioloģiski droša muzeja izstādes atvēršana apmeklētājiem un darbiniekiem. Laikā no 21. aprīļa līdz 4.maijam muzeju apmeklēja 4040 cilvēki, ziņo LETA.
Muzejs bija pieejams tikai individuāliem apmeklētājiem vai vienas mājsaimniecības locekļiem. Tika noteikts maksimālais skatītāju skaits, kas vienlaicīgi varēja atrasties izstāžu zālē, kā arī apmeklējums bija iespējams tikai ar iepriekšēju reģistrāciju.
Muzejā pastāvīgi tika nodrošināta vienmērīga apmeklētāju plūsma. Apmeklētāji un darbinieki tika aicināti ievērot divu metru distanci. Tāpat tika veikta regulāra telpu un virsmu tīrīšana un dezinfekcija.
Kultūras dzīve iekštelpās pie esošās situācijas būs ielikta rāmjos, KM skaidro ”Kurzemes Vārdam”.
”Normāla dzīve būs noteikta ar konkrētiem nosacījumiem. Būs jāievēro distance, jālieto sejas maskas, jāgādā par drošu apmeklētāju plūsmu,” norāda L. Kokale.
Paredzēts, ka pagaidām arī kultūrvietas nebūs pieejamas grupām, nebūs gidu stāstījumu. Apmeklēt iestādes varēs individuāli vai no vienas mājsaimniecības.
Turpmākie soļi – izvērtējot rādītājus
Joprojām pieejamas apskatei ir kultūrvietu āra ekspozīcijas un apkārtne. Viens no visvairāk rīkotajiem pasākumiem bija izstādes kultūras iestāžu logos vai brīvdabā.
L. Kokale norāda, ka kultūru logos un skatlogos piedāvā ļoti daudz iestāžu, tas paver iespēju atrast arī sadarbības partnerus citās nozarēs kultūras norišu īstenošanai.
Daudzviet sakārtoti piebraucamie celiņi un ierīkotas taciņas, kas ved gar logiem. Ja vien spēj nodrošināt izstāžu eksponātu un priekšmetu drošību, darbi tiek eksponēti arī pilsētvidē un brīvdabā, tostarp arī kultūras iestāžu apkārtnē, pagalmos utt.
Populāras ir orientēšanās aktivitātes un pastaigas brīvā dabā. ”Tur apmeklētāju kustība tomēr ir arī visdrošākā,” pauž L. Kokale.
Maija sākumā epidemiologs Jurijs Perevoščikovs pauda, ka ”inficēšanās ar Covid-19 ārpus telpām notiek tikai atsevišķos gadījumos un šādu iespēju skaits ir minimāls”.
Taču inficēšanās svaigā gaisā ir iespējama – ja cilvēki kopā pavada ilgu laiku runājot, neievērojot distancēšanos. Saistībā ar atrašanos ārtelpās un tostarp arī terasēs ir jānovērtē apkārtējie apstākļi.
Sekojot epidemioloģiskās situācijas attīstībai Latvijā, drošības pasākumus kultūrā turpmāk noteiks soli pa solim, teikts ministrijas mājaslapā.
Uz aprīļa sākumu bija prognoze, ka epidemioloģiskais rādītājs jau mēneša beigās varētu būt minētais 320, kas ļautu atvērt kultūrvietas un darboties iekštelpās.
Ja rādītājs nepārsniegtu 250, nākamie varētu būt brīvdabas auto un laivu pasākumi. Bija paredzēts, ka tie varētu notikt maijā.
Savukārt, ja rādītājs būtu zem 200, kas prognozēts uz jūniju, atļauta būtu brīvdabas pasākumu norise. Apmeklētāju skaits būtu atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas.
Iesaista iedzīvotājus
Novados ar pašvaldību rīkojumiem publiski kultūras pasākumi ar cilvēku pulcēšanos nenotika, no aprīļa atsākās nelielu gadatirgu norises.
Kamēr vieni, piemēram, Liepājas Tautas mākslas un kultūras centrs, par piemērotu veidu veikuma atrādīšanai izmanto ikmēneša izstāžu rīkošanu virtuāli, novadu kultūras nami cenšas meklēt citādus veidus, kā iepriecināt ļaudis svētkos un ne tikai – arī ikdienā –, lai kultūras darbība neapstātos.
Iedzīvotājus aicināja veidot māju svētku noformējumu un rīkoja konkursus, labdarības akcijas. Kultūras iestāžu logi pēdējo mēnešu laikā bijusi teju vienīgā vieta un iespēja iepriecināt cilvēkus ar kaut ko skaisti skatāmu.
Priekules novadā kultūras namos logu tematisko izstāžu tapšanā iesaistīti pagasta un arī novada cilvēki. Piemēram, mīlestības dienas izstādē vairāk nekā 20 vietējie pāri varēja atrādīt savas ģimenes vai kāzu dienu bildes, apskatei tika atnesti arī vairāki desmiti Lieldienu apsveikumu kartīšu, atgādinot par savulaik iecienīto tradīciju.
Rīkots ticis arī rakstu konkurss par mājsēdes laikā paveikto. Parkos uzrīkota orientēšanās ar pārsteigumiem, fotografēšanos.
Durbes novada Dunalkas un Vecpils Kultūras un atpūtas centra vadītāja Inta Dreimane atzīst, ka izdomāt jaunas pasākuma formas pandēmijas laikā nav bijis viegli.
”Līdz kādā brīdī notiek klikšķis, bet tālāk jādomā, vai tas varēs notikt pēc epidemioloģiskajiem noteikumiem,” pieredzē dalās kultūras darbiniece.
Atskatoties uz notikušajiem pasākumiem, tapušas fotogrāfiju izstādes ”Pandēmijas gads” Vecpils muižas logos, kā arī Dunalkas kultūras namā.
”Vietas mums pateicīgas, kad salikām bildes, sajūtas gluži kā plašās izstāžu zālēs! Vecpilī bildes logos kalpoja kā dekorācijas – daudzi jautāja, skatoties pa gabalu, vai mums muižā jauni aizkari?”
4.maijā vairāk nekā desmit pagastu iedzīvotāji brīvā dabā atrādījuši savus rokdarbus, kas tapuši mājsēdes un pandēmijas laikā.
I. Dreimane arī norāda, ka galvenais akcents jebkuras izdomātas atļautās norises gadījumā bijis, lai tas cilvēkiem sniedz prieku. Par iespējām un pieredzi jautājusi kolēģiem citos novados un pagastos.
”Lieldienās mums bija muzikālais zaķis, Ziemassvētkos palaidām tematiskos svētku mūzikas un dziesmu ierakstus. Cilvēki gāja staigāt, gāja ārā no mājām – izkustēšanās un noskaņa bija radīta!” viņa pauž prieku.
I. Dreimane norāda, ka visu laiku joprojām ir jādomā kas jauns, ko piedāvāt arī turpmāk, ja kultūras dzīve stingrākos ierobežojumos vēl turpinās kādu laiku. ”Ja pagājušo gadu darījām vienu, tad šogad to vairs nevaram piedāvāt.”
Pateicīga vide dažādībai
Savukārt Durbe atradusi savu piegājienu, kā turpināt kultūras norises, vienlaikus popularizējot pilsētu. Kultūras nama vadītāja Daira Veilande kopā ar savu kultūras un sporta entuziastu komandu rīko tematiskās pastaigas pa pilsētu, kuras atspoguļojis arī ”Kurzemes Vārds”.
”Ir jāatrod odziņas, ar kādu mērķi rīkot pastaigas. Tās sniedz prieku, atpūtu,” teic D. Veilande.
”Mums ir ļoti pateicīga vide – plašums un dažādi objekti, kā katrā reizē rīkot jaunus maršrutus: centrs, muzejs, jaunā pastaigu taka, pilskalns un citi. Visas mūsu vietas var sasaistīt ar visiem svētkiem. Mēs arī sevi kā Latvijas mazākā pilsēta varam popularizēt gandrīz visās jomās,” uzsver kultūras darbiniece.
”Esam novērojuši, ka mūsu aktivitātes apmeklē cilvēki no citurienes – ir daudz svešo. Cilvēki tagad daudz vairāk seko līdzi tam, kur un kas notiek, jo iespējas ir ierobežotas, grib izkustēties no mājām.”
Viņa arī secinājusi, ka patlaban tematiskās pastaigas ir kļuvušas par tādu nišu, ko pastaigu atbalstītāji uztver kā pašsaprotamu.
”Šis laiks liek daudz radoši domāt – krīze piespiež vairāk rosīties radošām idejām. Bet man patīk! Nav standarta pasākumi, tas ir cits darbošanās formāts,” atzīst D. Veilande.
Patlaban viņai prāts ir aizņemts, kā varētu norisināties Līgo svētki, ņemot vērā to, kādas ir prognozes un reālā epidemioloģiskā situācija.
