“Šobrīd veidojam pareizos formātus, kuros sekot līdzi tam, kas notiek, un sekot līdzi finansiālām vajadzībām, un skatīties, kā varam tās īstenot.

Kultūras ministrija gaida arī precizētu programmu, gala aprēķinus un nokomplektētu komandu,” A. Logina skaidroja atbildē uz jautājumu par valsts finansiālo dalību Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas īstenošanā.

Reģionālajā vizītē ministre apmeklēja koncertzāli “Lielais dzintars”, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu, tikās ar Liepājas Simfoniskā orķestra (LSO) pārstāvjiem un Liepājas teātra vadību un trupu, apskatīja Hoijeres kundzes viesu namu un tikās ar biedrību “Radi vidi pats”.

Viens no iemesliem iepazīties ar Liepājas teātri esot stipri zemākais atalgojuma līmenis. Šai ziņā pastāv ļoti liela atšķirība starp pašvaldības un valsts kultūras iestādēm, Liepājas teātris ir viens no piemēriem, kaut arī visās jomās kultūras nozarē problēma esot zemās algas.

“Ļoti gribu uzklausīt Liepājas teātra jaunās komandas vīziju, ambīcijas un redzējumu par teātra nākotni, finansiālo izaugsmi.

Kas ir tie virzieni, kuros varētu vairāk strādāt, piemēram, saturs bērniem un ģimenēm vai varbūt skolēniem, vai kaut kas cits,” pauda A. Logina. 

Arī par iespējamo pārvaldības dalīšanu starp valsti un Liepājas pašvaldību, par ko diskutēts Kultūras ministrijas darba grupā, varētu runāt, taču jāuzklausa jaunās valdes viedoklis.

“Ir ļoti liela pievienotā vērtība, ja tas ir pašvaldības teātris. Šobrīd ir ļoti liels izaicinājums noturēt augstu līmeni tajās valsts iestādēs, kas mums jau ir, jo finansiālie izaicinājumi pieaug. Jāpieiet ļoti nopietni cilvēku nākotnei, viņu finansiālajam nodrošinājumam,” atzina ministre.

Pagājušajā gadā panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanas grafiku profesionālajos mūzikas kolektīvos, tai skaitā LSO.

“Tā ir mazā ugunsgrēka dzēšana, būtisks solis uz priekšu, taču te ir jautājums par Latvijas kultūras nākotni kopumā,”

viņa norāda.

Ministre plāno pievērsties arī citām nozarēm, kas ļoti gaida finansējuma palielināšanu, viņas uzmanības lokā šogad būšot atmiņas institūcijas – valsts muzeji, bibliotēkas, Nacionālais arhīvs.

Sadarbībā ar pašvaldībām tiekot risināta Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma problēma, bet arī par svētku saturu un organizāciju esot daudz jautājumu, kurus pārrunā ar Nacionālo kultūras centru.

“Procesam jāsākas stipri laicīgāk. Tas nav tikai kulminācijas brīdis jūlijā, tas ir lielāks notikumu kopums,” uzsvēra A. Logina.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.