Pirts suta rada patīkamu muskuļu atslābumu un dod spēku. Par sutas pirts atklājējiem sevi uzskata gandrīz visas Ziemeļaustrumeiropas tautas, jo somu ”sauna” vai krievu ”banja” tāpat kā latviešu pirts ir ļoti līdzīgas gan kā būves, gan arī pēc to pielietošanas.

Tomēr daudzām tautām pirtis ir bijušas kā svētnīcas, arī latvietim, kurš pēc nedēļas darba varēja šķīstīt ne tikai miesu – tīrāka kļuvusi arī dvēsele.

Pirtī notika visi svarīgākie notikumi cilvēka mūža gājumā. Tā, kā īpaša dziedniecības un higiēnas ēka, tika celta upju un citu ūdenstilpju malās. Tajās gan iesākās mūsu senču mūžs, gan arī viņi no tam devās pēdējā gaitā, kā arī uz pirtiņu gāja, kad bija nepieciešams gan veselību atgūt, gan ar veļiem aprunāties.

Ņemot vērā pirts lielo nozīmi ne tikai miesas tīrībā, bet arī garīgā, ejot pirtī, ievēroja dažādus nerakstītus likumus un nepiesārņoja to ne ar ļauniem vārdiem, ne necienīgu uzvedību.

Ieejot pirtiņā, ar to sasveicinājās un atstājot to pateica paldies, jo, kā esot teicis tradīciju pētnieks Marģers Grīns, ”latviešiem gars esot tikai pirtī”.

Šodien gan bērnus vairs nepieņem pirtiņā, bet arvien biežāk pievēršas dažādiem pirts rituāliem, kas uzlabo veselību un palīdz transformēties dažādās dzīves situācijās.

Izstādes ietvaros skatāmas neatņemamas pirts tekstilijas, piemēram, lina dvieļi un cepures, kā arī pirts slotas, zāļu tējas, informē Kurzemes tautas tērpu informācijas centra vadītāja Vineta Solovjova.

Ekspresizstāde būs apskatāma līdz 4. decembrim. Ieeja izstādē – bez maksas.