Šā gada 22. martā pulksten 13:00
folkloras centrā “Namīns”, Bāriņu ielā 32, Liepājā folkloras kopa “Atštaukas” aicina uz skaļu un krāsainu Lielās dienas svinēšanu, jo diena kļūs garāka par
nakti un būs pavasara saulgrieži. Kā katru gadu tiks daudz dziedāts, dejots, kā
arī notiks olu krāsošana un ripināšana, portālam pastāstīja folkloras kopa “Atštaukas” pārstāve Ināra Kalnarāja. 

Kā raksta Latvijas Universitātes profesore Māra Mellēna, “Lielā diena, Lieldiena, Lieldienas –
tie visi ir apzīmējumi, kas dainās lietoti pavasara saulgriežu svētku
apzīmēšanai. Saskaņā ar tautas tradīcijām Lielā diena ir klāt tad, kad pirmo
reizi šajā gadā diena ir kļuvusi garāka par nakti. Lieldienu svinēšanā svarīga
vieta ir saullēkta sagaidīšanai tieši saulgriežu rītā. Tas, savukārt, nevar
notikt bez mutes mazgāšanas pret rītiem tekošā strautā vai avotā. Līvu ciemos
šis rīts aizsākas ar putnu saukšanu un modināšanu”.

Jau daudzus gadus folkloras kopa “Atštaukas” Liepājā organizē un aicina
uz latviešu gadskārtu svētku svinēšanu un līdzdarbošanos tradicionālās kultūras
darbnīcās. Arī šogad pašas saimnieces aicina ciemos uz “Namīna” pagalmu, kur
notiks Lielās dienas svinēšana. Dziesmas skandēs folkloras kopas “Vēlava” un “Saknes”, bet sprigani dejos bērnu deju kolektīvs “Krustiņi”. Tie ir Liepājas
Tautas mākslas un kultūras centra kolektīvi, kas rūpējas par latviešu tautas
tradīciju uzturēšanu. Kopā ar visiem tautas dziesmas dziedās Austras bērni un
pati Austra Pumpure.

“Viens no svarīgiem Lieldienu rituāliem ir šūpoļu kāršana un šūpošanās,
bet Lieldienās šūpojoties šūpoles nedrīkst apturēt, tām jāapstājas pašām, tikai
tad tā rāmi šūpodamies un veldrē nesakrizdams noziedēs linu lauks. Pēc seniem
priekšstatiem šūpošanās ir saistīta ar auglību, tas jādara, lai labi padotos
lopi, lini, kā arī, lai pasargātu sevi no odu un dunduru dzēlieniem. Olas
izsenis dažādām tautām ir bijis dzīvības simbols un arī latviešu pavasara
saulgriežu tradīcijās tām ierādīta īpaša vieta. Lieldienas gaidot, olas tiek
krāsotas sīpolu mizās, rudzu zelmenī, kumelītēs vai siena smalkumos. Olas
dāvina par šūpošanu, ar olām kaulējas – sitas Lieldienu rītā. Ticējumi vēsta,
ka tas, kura olas čaumala ir stiprāka, ilgāk dzīvos. Olas ripina un lielā
daudzumā arī ēd, jo līdzās apaļiem plāceņiem, diedzētiem graudiem, tās ir
galvenais Lieldienu ēdiens”, ticējumu nozīmi skaidro Māra Mellēna.

Sadarbībā ar ziedu dizaina studiju “Liepzars” Lielās dienas svinību
laikā folkloras centrā “Namīns” būs iespēja krāsot olas, no dabas materiāliem
veidot ligzdiņas, un protams, notiks olu ripināšana un garda ēšana. Lai olas
pietiktu visiem, var ņemt līdzi savas vēl nekrāsota, jo būs iespēja tās
novārīt, vai arī var ņemt jau nokrāsotas olas, lai padižotos.

Dalība pasākumā ir bez maksas.