Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
“Tagad atveram apmēram vienu trešdaļu un dodam ieskatu programmā,” stāsta “Liepājas 2027” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča.
Atklāšana 2027. gada janvārī plānota nevis kā viens notikums, bet plašs pasākumu klāsters, kurā iepazīstinās ar pilsētu, ar Liepājas stāstu un cilvēkiem.
Sākums būs 22. janvārī Kuldīgas un Dienvidkurzemes novados, bet 23. janvārī Liepāja sāks svinēt jau no agra rīta.
“Sāksim programmu ar dzintara meklēšanas aktivitātēm viesiem,
jo cilvēki vienmēr ir pārsteigti par to, ka mūsu jūra dāsni izmet dzintaru. Sekos pastaiga “(ne)miera ceļš”, kurā parādīsim pilsētas galvenās kultūrvietas un performancēs atklāsim programmas piecas tematiskās līnijas: “Pilsēta paradokss”, “Eiropas sapnis”, “Jaunatklāj vietējo!”, “Apzinātā mērenība” un “Radošā tālnojauta”,” viņa atklāj.
Galerijā “Romas dārzs” atvērs Liepājas mākslinieku darbu izstādi.
Visas dienas garumā plānota izvērsta atklāšanas programma ar 12 notikumiem.
Atklāšanas koncertceremonija, kuras režisore ir Laura Groza, notiks “Lielajā dzintarā”, un tai top jaundarbs.
Komponists Ēriks Ešenvalds raksta Vēja simfoniju, kuru atskaņos Liepājas Simfoniskais orķestris un orķestris “Rīga”.
Tai sekos atklāšanas notikums ārā, kura auditorija varētu būt 15–20 tūkstoši cilvēku, –
“Pilsētas simfonija”, kuru veido režisors Matīss Kaža, scenogrāfs Reinis Dzudzilo, videomākslinieks inscenētājs Aleksandrs Grebņevs un komponists Jānis Šipkēvics sadarbībā ar Liepājas izpildītājmāksliniekiem, deju grupām, koriem, aktieriem.
Pēc atklāšanas pasākumiem pilsētas kultūrvietas, restorāni, bāri un klubi vērs durvis, lai rādītu viesiem savu programmu, bet lielā balle notiks Rožu laukumā.
Svētku notikumi ilgs līdz četriem no rīta.
Starp 2027. gada virsotnēm B. Bartkeviča nosauc japāņu mākslinieci Čiharu Šjotu, kura savai personālizstādei veidos jaundarbu kādā no Liepājas ēkām.
Māksliniece strādā ar smalkiem, sarkaniem diegiem un pati saka, ka glezno telpā, runājot par cilvēka trauslumu, identitāti, atmiņām.
Arī mūsdienu opera “Sun&Sea”, lietuviešu meistardarbs, kas Lietuvas paviljonā Venēcijas biennālē 2019. gadā ieguva Zelta lauvas balvu.
“Tēma par ilgtspēju un ekoloģijas problēmām attiecas arī uz mūsu piekrasti,”
uzsver mākslinieciskā vadītāja.
Liepāja uzņems vienu no lielākajiem amatierkoru festivāliem “Europa Cantat”, uz kuru sabrauks trīs līdz pieci tūkstoši dziedātāju un nedēļas garumā sadziedāsies un draudzēsies parkos, laukumos visās pilsētas malās.
Daudz notikumu plānoti Karostā, programmā “Karosta Radosta”.
Beļģu scenogrāfs Jozefs Vauterss un viņa kolektīvs “Decorateljier” radīs telpu aktīvai kopā būšanai Karostas bērniem, tā būs gan kā spēļu vide, gan kā mākslas instalācija.
Bristoles mākslinieku kolektīvs “Action Heroe” 18 mēnešus sadarbosies ar Karostas mūzikas skolu koprades projektā “Orķestra ceļvedis jauna cilvēka dzīvē”, kurā taps bērnu simfonija, apvienosies mūzika, vizuālā un skatuves māksla.
Projektā “Sapņu teritorija” astoņi mākslinieki strādās ar dažādām kopienām, veidojot liela mēroga mākslas darbus – pilsētvides objektus.
Piemēram, Aigars Bikše sadarbosies ar Neredzīgo biedrību, fotogrāfe Inta Ruka fotografēs pilsētas iedzīvotājus.
Viesus interesēs vietas vēsture un identitāte, norāda B. Bartkeviča. “”Ziemeļu saulgriežos” parādīsim mūsu tradīcijas.
Kopā ar ziemeļu kaimiņiem veidojam programmu nedēļas garumā ar Jāņu svinēšanu lauku sētās, pirts svētkiem, rituāliem,”
viņa stāsta.
Arī programma “Kaimiņu būšana” iepazīstinās ar tradicionālo kultūrvēstures mantojumu, izceļot piecas kultūrtelpas – ķoniņus, suitus, Nīcu, Bārtu, Rucavu.
Novadiem ir atvēlēta liela programmas daļa.
Dienvidkurzemē notiks tēlniecības simpozijs, čuguna simpozijs, Zentas Mauriņas vasaras skola dos iespējas māksliniekiem un rakstniekiem ar invaliditāti.
Notiks pastaigas pa muižām, iepazīstot vācbaltiešu arhitektūras mantojumu.
“Ciklā “Dienvidkurzemes dārgakmeņi” gribam izcelt mūsu lielos meistarus, komponistus Ēriku Ešenvaldu un Pēteri Vasku. Ar kamermūziku dievnamos pastiprinām simfoniskā orķestra festivāla “Rimbenieks” programmu.
Kuldīgas novadā, iesaistot kopienu un biologus, notiks lašu sargāšanas projekts ar dziesmām, dejām un dzeju. Rīkos starptautiskas rezidences “Piezīmes uz malām”, lai ienestu pagastos mūsdienu kultūru un laikmetīgo mākslu, savienojot ar tradicionālo dzīvesziņu.
Stāstniecības festivālā Kuldīgā vietējos nostāstus savienos ar Eiropas teikām, veidojot pastaigu takas,” izstāsta mākslinieciskā vadītāja.
Uzziņai
“Eiropas kultūras galvaspilsētas 2027” notikumi
– 45% ir pamata partneru veidoti projekti, 15% – notikumi, kas tapuši atvērto konkursu rezultātā, 40% – nodibinājuma “Liepāja 2027” producēti.
– Aptuveni 60% notiks Liepājā, 20% – Dienvidkurzemes novadā un 20% – Kuldīgas novadā.
– 30% notikumu norisināsies šogad, 70% – 2027. gadā.
– 2027. gadā vispiesātinātākie programmas mēneši būs jūnijs, jūlijs un augusts.
– Ap 46% pasākumu būs ar 1000 līdz 5000 apmeklētājiem, ap 17,5% – 5000 līdz 10 000 apmeklētāju, ap 12,5% – 10 000 un vairāk apmeklētāju, pārējie – līdz 1000 apmeklētāju.
Ieskats “Liepājas 2027” programmā
– Interaktīva izstāde “Baltijas dzintars pārsteidz pasauli” Liepājas muzejā no janvāra līdz jūnijam.
– Starptautiska mākslas rezidence “Dzintara sezona Pāvilostā” no jūnija līdz augustam.
– Koncertsērija “Dižie” “Lielajā dzintarā” no janvāra līdz jūlijam.
– Skaņas instalāciju festivāls “Atmosfēras viļņi” Liepājas pilsētvidē maijā.
– Dzīvās vēstures festivāls “Seeburg 2027” Grobiņā maijā.
– Liepājas operas festivāls “Opera pie jūras” 25. jūlijā, 9. oktobrī un 5. novembrī.
– Liepājas teātra starptautiskais festivāls “Teātris tuvplānā” 2026. gada 20.–23. augustā un 2027. gada 19.–21. augustā.
– Fotoakcija “Viena diena Liepājā” 27. augustā.
– Kuldīgas novada rezidence radošajiem autoriem “Piezīmes uz malām” augustā un septembrī.
– Liepājas teātra sezonas atklāšanas izrāde “Pret vēlēšanām” sadarbībā ar “Dead Centre” (Īrija) septembrī.
– Mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas mākslas forums” 24. septembris – 3. oktobris.
Avots: “Liepāja 2027”
