No šodienas, 11.maija, kinoteātrī “Kino Balle” tiks izrādīta režisores Ievas Ozoliņas
dokumentālā filma “Mans tēvs baņķieris”, portālu informēja Madara Kalniņa. Filma ir autobiogrāfisks
detektīvstāsts, kurā režisore seko līdzi sava tēva TOP Bankas prezidenta Borisa
Osipova gaitām 90. gados, līdz brīdim, kad viņš 1994. gadā pazuda ar 6
miljoniem noguldītāju naudas. Visus šos gadus viņa liktenis un atrašanās vieta
nebija zināma, līdz pirms trim gadiem Interpols paziņoja, ka Malaizijā
pieteicies cilvēks ar tēva vārdu un personas kodu.

Filmas darbība notiek mūsdienu Latvijā un Malaizijā, šķetinot 90. gadu
vēstures notikumus, sākot no pirmajām kapitālisma iezīmēm līdz komercbanku
uzplaukumam, apskatot TOP bankas gadījumu kā vienu no spilgtākajiem 90. gadu
banku krīzes piemēriem.

Filma ir autores personīga nesenas Latvijas vēstures rekonstrukcija,
aplūkojot tā laika notikumu nospiedumus cilvēku biogrāfijās un atceroties
pagātnes notikumus, kuros tika ierauta viņas ģimene, kā arī autores personīgais
ceļš pie tēva 20 gadus vēlāk. Tā ir režisores pirmā filma, kas drosmīgi vēsta
par savu un savas ģimenes dzīvi jaunā kapitālisma apstākļos un likteņa
pavērsieniem pēc tam.

“Mēģināju
saprast savu tēti, kurš deviņdesmitajos nonāca mežonīgajā kapitālismā ar visu
tālaika eiforiju, jucekli un izmisumu. Filma ir domāta
tiem, kuri vēlreiz grib pabūt saldi skarbajos deviņdesmitajos, atcerēties attiecību
estētiku, jucekli un iespēju eiforiju; tiem, kuri jūtas atbildīgi par savu
vecāku rīcību un uzņemas šo ne savas vainas sajūtu. Filma ir arī tiem, kas
nosoda, neiedziļinoties,” stāsta filmas režisore Ieva Ozoliņa, kurai filmas
veidošanas gaitā izdodas atrast savu turpat pirms 20 gadiem pazudušo tēvu.

Darbs pie dokumentālās filmas “Mans tēvs baņķieris”  filmu studijā “Mistrus Media” tika uzsākts
pirms trim gadiem, neilgi pēc tam, kad Malaizijā bija  pieteicies cilvēks, kurš paziņoja, ka ir Boriss
Osipovs. Filmas izveidē izmantots plašs arhīvu materiālu apjoms par filmas
stāsta notikumiem, atrasti šo notikumu aculiecinieki, veidojot filmas autores
versiju par  to, vai notikušo iespējams
novērtēt pēc 20 gadiem.

Filmas režisore un scenāriste ir Ieva Ozoliņa, operators Aleksandrs
Grebņevs, montāžas režisore Linda Olte, attīstības un filmēšanas posma producente
Līga Gaisa, izpildproducente Madara Kalniņa, producents Gints Grūbe. Filma
tapusi ar ar ES programmas Media, Nacionālā Kino centra un  Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Filmas reklāmas klips apskatāms šeit: