Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājai vajadzīga jauna un moderna bibliotēka, kas atbilstu mūsdienu standartiem

Gan Liepājas Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā (LCZB) strādājošie, gan sabiedrība norāda – pilsētai ir vajadzīga jauna, moderna bibliotēkas ēka, kas atbilstu mūsdienu standartiem. Nozarē par to runā jau daudzus gadus, taču šķiet, ka dzirdīgu ausu nav.

Liepājai vajadzīga jauna un moderna bibliotēka, kas atbilstu mūsdienu standartiem
Pie diskusiju galda sēdošie – Liepājas pieteikuma titulam "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" projekta vadītāja Inta Šoriņa (no kreisās), LCZB direktore Ilga Erba un Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols – bija vienisprātis, ka ir jādomā par bibliotēkas jautājuma sakārtošanu. Liepājas pieteikums var kalpot par katalizatoru lielām pārmaiņām. (Foto: Egons Zīverts)
Pie diskusiju galda sēdošie – Liepājas pieteikuma titulam "Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027" projekta vadītāja Inta Šoriņa (no kreisās), LCZB direktore Ilga Erba un Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols – bija vienisprātis, ka ir jādomā par bibliotēkas jautājuma sakārtošanu. Liepājas pieteikums var kalpot par katalizatoru lielām pārmaiņām. (Foto: Egons Zīverts)
30.10.2021 06:00

Ligita Kupčus-Apēna, "Kurzemes Vārds"

"3K"

Šobrīd, kad Liepāja tiecas iegūt Eiropas kultūras galvaspilsētas (EKG) titulu, uzmanības centrā ir arī bibliotēka un tās nākotne, jo viens no EKG pieteikuma mērķiem ir īstenot jaunās bibliotēkas ēkas projektu.

Kas varētu notikt ar bibliotēkas galveno ēku Zivju ielā, ieskicējās diskusijā ar LCZB direktori Ilgu Erbu, Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītāju Mārtiņu Ābolu un projekta “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” vadītāju Intu Šoriņu.

Kāda mūsdienās vispār ir bibliotēka?

I. Erba: – Bibliotēka ir ļoti universāla – tā ir gan informācijas, gan kultūras, gan sociālā pakalpojuma sniedzēja visādās nozīmēs, kas ir arī visaktuālākais. Faktiski bibliotēka turas uz šiem trim vaļiem.

Mums ir dažāds un daudzveidīgs pakalpojumu spektrs, labs krājums. Un ne tikai tradicionālais krājums, kas ir drukātā literatūra visdažādākajās nozarēs, bet arī datu bāzes, interneta piekļuves vietas. Vēl mēs sniedzam dažādus apmācību pakalpojumus, mums ir licence uz senioru apmācību, ko arī šobrīd realizējam. Mēs strādājam ar jauno paaudzi dažādos lasīšanas veicināšanas projektos.

Mēs esam arī tie, kas sagatavo bibliogrāfisko informāciju Nacionālajam bibliogrāfiskajam kopkatalogam – gan analītisko informāciju, gan arī bibliogrāfisko aprakstu veidošanas standarta noteiktajā kārtībā.

Konkrēti Liepājas bibliotēka ir kā mentors, kā virsvadītājs jaunajam Dienvidkurzemes novadam, kurā ir 35 vietējas nozīmes bibliotēkas. Mēs esam tie, kas darbiniekus turpina izglītot viņu profesionālajā izaugsmē, sniedz zināšanas, organizē seminārus, mācības, dažādas pieredzes apmaiņas, sagatavo arī akreditācijai, dalās ar savu fondu. Kur nu vēl viss, kas saistās ar cilvēku vajadzību pēc socializēšanās!

Aktīvo bibliotēkas lietotāju Liepājā ir 20 procenti, tas ir pilnīgi droši. No tiem apmēram 20 procenti ir darbspējīgā publika, 20 procenti ir pensionētā sabiedrība, bet 60 procenti ir skolēni, studenti – tie, kas aktīvi mācās, studē.

Vēl pirms diskusijas tikāmies bibliotēkā, un mūsu sarunas laikā teicāt, ka cilvēka vēlēšanos nākt uz bibliotēku lielā mērā nosaka vide.

I.Erba: – Ir ļoti svarīgs izcils pakalpojums, balstīts uz profesionālām zināšanām un labu, daudzveidīgu krājumu, – gan digitālā variantā pieejamu, gan arī tradicionālā veidā. Un krājums patiešām tāds mums arī ir. Bet…

Tas, ka vide nosaka ļoti daudz, ir absolūti nepārprotami. To mēs pārliecināmies no citiem ļoti labiem piemēriem – jaunuzceltās Ogres bibliotēkas, vēl pirms kāda laika pārbūvētās Ventspils bibliotēkas, jaunuzbūvētās Pārventas bibliotēkas. Vide ir aicinoša, rosinoša, taisni tāda, kas mudina cilvēku atnākt, ne tikai tāpēc, ka gribētu kaut ko paņemt lasīšanai. Mēs varam piedāvāt kādu izcilu kultūras pasākumu, tikšanos ar autoriem, kas parasti brauc pie mums dzīvajā.

Viens no momentiem, kāpēc mums ir sarežģīti kaut kur izpausties vairāk un mēs gribētu konkurēt ar pārējām kultūras iestādēm, ir tas, ka mēs savās telpās nevaram uzņemt pietiekami daudz interesentu.

Šā brīža apstākļi, protams, mūs stimulē mainīties, attīstīties, piedāvāt kaut ko nebijušu, bet tajā pašā laikā es gribētu teikt: pagājušā gada Ziemeļvalstu literatūras nedēļā mēs strādājām ar bērniem zūmā, bet viņi no tā visa vienkārši nogura.

Viņi ļoti grib nākt pie mums. Bet mums kādā brīdī pietrūkst vietas, kur izvērsties. Ja gribam kaut ko vairāk, tad organizējam tikšanos Hika zālē. Tas atkal ir sadarbības pakalpojums.

Tātad fiziskā vide vairs neatbilst tam, kā esat attīstījušies.

I. Erba: –Vēl ir tā lieta, ka vecākajai paaudzei ir grūti uz 2. un 3. stāvu uzkāpt, jo mums ir ļoti stāvas kāpnes, un gribētu teikt, ka arī nepievilcīgs foajē kaut kādā ziņā. To vidi iespēju robežās esam mēģinājuši uzlabot. Respektīvi, mēs arī pēdējo gadu laikā esam praktiski visu krājumu atvēruši brīvpieejā. Lasītājs pats var izvēlēties.

Vide daudz ko nosaka. To mēs konstatējām tajā brīdī, kad pašvaldība iegādājās filiālbibliotēkas “Libris” ēkā pirmo stāvu, kur līdz tam atradās daudz kas, tai skaitā arī gaļas veikals. Pilsētā viena filiāles bibliotēka ir novesta līdz skaistai pilnībai, jo, pirmkārt, ieeja tagad ir no ielas puses, nevis vairs caur sētu. Otrkārt, ieguvām divreiz lielāku platību. Jo krājums jau bija pietiekami audzis. Treškārt, 2. stāvā ir iespēja izvērsties bērniem un jauniešiem, tur ir skatuvīte, sava mācību programma.

Apmeklētāju uzreiz ir divreiz vairāk. Bija un ir daudz tādu cilvēku, kuri brauc uz “Libri” tieši tāpēc, ka tur ir forši. Tur ir ērti, skaisti, ir patīkami. Viens no galvenajiem punktiem, protams, ir tas izcilais pakalpojums, ko var nodrošināt tikai un vienīgi cilvēks, kas ir viņa kvalitātes.

I. Šoriņa: – Es tam noteikti varu piekrist. Esmu gājējs uz bibliotēku jau no mazām dienām. Katru reizi, aizbraucot ceļojumā uz kādu lielpilsētu pasaulē vai tepat Latvijā, man ir kaut kāds automātisks virziens meklēt bibliotēku. Jo tā ir vieta, kur var ieiet un iepazīt vietējo, kur vari justies pieņemts. Vieta, kur tu vari iepazīties un smelties kādu informāciju, un tā ir vieta, kura parasti ir ērta lietošanai, kur vari uzturēties kādu brīdi, atrast sev interesējošo vajadzību. Reizēm tas ir vairāk filozofiski, citreiz – praktiski.

Tā ka bibliotēkas vide ārkārtīgi daudz ko nosaka. Un, ja runājam par to, ka Liepājā patērētāju skaits ir pietiekami ierobežots, un prieks, ka bibliotēka aptver vairāk, nekā teātris un citi žanri, joprojām ir jautājums par 80 procentiem sabiedrības. Tas būs vēl izaicinošāk brīdī, kad pāries pandēmijas apstākļi un mēs secināsim, ka “burbuļi” ir kļuvuši vēl noslēgtāki un cilvēki norobežojušies arvien vairāk, un tāpēc mums no kultūras galvaspilsētas komandas viedokļa būs uzdevums aicināt satikties, sarunāties klātienē, apmeklēt, nākt ārā, apmainīties ar viedokļiem, mācīties, uzzināt, vēlēties, un tajā pašā laikā

mums būs pienākums cilvēkiem arī parādīt, kur ir tā vieta, kur tu vari būt piederīgs, kur nav tā, ka ieej uz mazu brītiņu, paņem grāmatu un – uz redzēšanos! Iespējams, tā ir arī vieta, kur tu gribi paņemto grāmatu lasīt.

Viens no Liepājas mērķiem ir īstenot jaunas bibliotēkas ēkas projektu 2027. gadā. Bet daudz ko var paveikt arī līdz tam. Ko pašvaldība varētu darīt?

M. Ābols: – Tas ir ļoti labi, ka nozares profesionāļi izsaka savas vajadzības un nepieciešamību un paši nosaka prioritātes septiņiem un ilgtermiņa gadiem. Sliktāk būtu, ja no augšas kāds pasaka – darīsim šādi.

Bibliotēkas jautājums vienmēr ir bijis aktuāls, arī ja skatāmies saistībā ar šī brīža pilsētas investīciju plānu. Kā projekts bibliotēka ir identificēts jau teju 20 gadus – par Centrālās zinātniskās bibliotēkas ēkas pārbūvi ir pat izstrādāti sava veida skiču projekti, uz kuriem varētu teorētiski bāzēties. Protams, jāņem vērā, ka laiki mainās, pasauli katrs uztveram savādāk.

Tas, ko saklausīju un kas patiesībā arī saskan, ceru, ar pilsētas redzējumu, – ka ne jau ēka mums ir svarīgākais, bet svarīgākais ir saturs un pakalpojums.

Protams, kuram tad nepatīk ienākt plašākās, ērtākās, gaišākās telpās, bet tikpat daudz piemērus mēs varam atrast pasaulē, kur ēkas vide varbūt uzrunā mazāk, bet saturs ir tas, kādēļ cilvēks turp raujas. Pilnīgi droši varu apgalvot, ka arī Liepājas gadījumā tie centieni, ko šobrīd bibliotēkas personāls dara, droši vien ir lielais pamats tam, ka auditorija ir tik liela, cik ir.

No pilsētas skatpunkta raugoties, mēs redzam, ka pilnīgi noteikti ir jādomā par sava veida bibliotēkas sakārtošanu. Tas sasaucas gan ar to, ko pati nozare saka, gan ar to, ko Eiropas kultūras galvaspilsētas komanda ir izvirzījusi sev par mērķi.

Vai tā ir jauna ēka vai esošā – domāju, ka šajā brīdī nav ko “skaldīt matus”. Tas nav būtiskākais jautājums. Un par to, vai tā ir jauna vai esošas ēkas rekonstrukcija, tur droši vien ir arī daudzi ārēji faktori, kas to noteiks.

Šobrīd teiciens, kas ir pietiekami populārs, – mazāk ir vairāk – varētu diezgan labi sasaukties ar Liepājas filozofiju. Ja negribam ticēt statistikai, tad ticam dabas procesiem, bet iedzīvotāju skaits mums ir tāds, kāds ir.

Ja skatāmies ilgtermiņā, līdz 2035. gadam, šīs tendences nav iepriecinošākās. Līdz ar to, domājot par jaunu bibliotēku, svarīgi domāt arī par tās izmēru. Jo par saturu – nav šaubu, profesionāļi piepildīs ar to, kam tur jābūt.

Otra lieta, kā jau Erbas kundze minēja, šobrīd bibliotēka pilda gana plašas funkcijas. Tai pašā laikā negribētos, ka bibliotēka kļūst par tādu kā universālveikalu, kurā var notikt jebkas.

Protams, jebkura kapitālinvestīcija uzliek par pienākumu domāt plašāk, lai telpas būtu noslogotas, pielāgojamas dažādiem pakalpojumiem un norisēm, bet manā skatījumā bibliotēka ir tomēr zināmā mērā neaizskarams veidojums, kura pamatfunkcija ir saturs, grāmata, informācija. Maksimāli to taisīt tā, ka tas ir saistīts ar šo funkciju. Bet tas, protams, neizslēdz, ka šajā ēkā bibliotēka pilda daudzveidīgas funkcijas – socializēšanos un citas lietas.

Tātad pilsēta par to domā un vēlme ir, par ko varbūt nozarei iepriekš bijušas šaubas?

M. Ābols: – Katrā ziņā vēlme no nozares puses ir sadzirdēta. Arī no iedzīvotāju puses, un tas galu galā ir pilsētas centiens attiecībā uz Eiropas kultūras galvaspilsētu, identificēts kā projekts. Katrā ziņā ar šo mēs rēķināmies.

Bet jāsaprot, ka ieraksts pilsētas attīstības programmā vai jebkādā citā dokumentā, tas nav apsolījums. Tā ir vēlme un centieni, pie kā visām pusēm jāstrādā, lai tas īstenotos. Bet tas nekādā gadījumā nevar būt vai tikt uzskatīts kā apsolījums, ka tas tiešām tā arī ir. Jo pārmaiņas, izmaiņas, kas mūsdienās notiek, ir gana straujas, jāspēj vienkārši pielāgoties.

I. Erba: – Es to novēroju visus šos gadus, kopš tur strādāju, gribētu teikt. Apsolījums ir, un sen, un visādos veidos. Protams, ka Liepājas pilsētas bibliotēkai ir ļoti nozīmīga un sena vēsture, jo mēs 2027. gadā atzīmēsim 250. jubilejas reizi. Krājums kopš tiem laikiem cauri dažādām laikmeta griežu peripetijām ir ticis saglabāts un saglabājies lielā apjomā. Liela daļa šī krājuma – gan Fišera fonds, gan seniespiedumi – glabājas pagraba zonā.

Šobrīd mums ir ļoti aktuāla pagraba sanācija, un tieši tāpēc mēs attīstības projektā esam ielikuši ciparu – 130 tūkstoši eiro, kas mums nākošgad ir obligāti vajadzīgi, lai realizētu horizontālo un vertikālo sanāciju, jo ekspertu komisija, kas bija atbraukusi no Rīgas, Nacionālās bibliotēkas, konstatēja, ka šī krājuma saglabāšanai pagrabs ir piemērots, taču obligāti ir jāveic šī sanācija un pagrabs ir jāizremontē tādā līmenī, lai būtu atbilstošs klimatiskajiem apstākļiem un citiem nosacījumiem senu un retu grāmatu glabāšanai.

Tas ir viens no mūsu dienaskārtības pirmajiem punktiem, realizējams nākamajā gadā. Bibliotēkai šajā ēkā 2023. gadā būs 100 gadu. Ēkai ir sarežģīta un interesanta vēsture, pie kā šobrīd strādā divi pētnieki. Bibliotēka ģeogrāfiski un pilsētā ir izdevīgā vietā. Tā ir tādā pilsētas sirdī, krustpunktā, jo ir starp tirgu un Rožu laukumu, kur ir gājēju iela, notiek aktīva satiksme. Bet, nu, ēka ir tāda, kāda tā ir. Mēs visi zinām.

I. Šoriņa: – Vēlos uzsvērt, ka ir ļoti labi, ka nozare un pilsēta redz šo nākamo potenciālo attīstības soli. Es domāju, ka Eiropas kultūras galvaspilsēta jāuzskata nevis par tādu atsevišķu projektu, bet īstenībā tā ir iespēja jautājumu uzlikt, ja ne uz pirmā vāka, tad kaut kādā prioritāšu augšgalā. Domāju, izmantosim arī šo Eiropas kultūras galvaspilsētas sagatavošanās procesu. Ja nu tiešām kļūstam par galvaspilsētu, tad aizvien vairāk būs jautājumu un diskusiju par to.

Mārtiņš saka, ka varbūt nevajag šobrīd filozofēt, vai esošā vai jauna ēka, vai varbūt šādi pakalpojumi, vai citi pakalpojumi. Varbūt, ka, tieši pretēji, – ir nepieciešams likt šos jautājumus galdā un dažādu diskusiju grupu vai speciālistu vidū sākt par šo skaļāk runāt un jautāt.

Kultūras galvaspilsēta mums ietver ir ārkārtīgi daudz jautājumu par nākotni. Arī par tādiem aspektiem, ko mēs šodien pat iedomāties nevaram, tajā skaitā dažādas hibrīda veida sadarbības starp organizācijām, nozarēm, par tehnoloģiju ienākšanu. Tāpēc es domāju, ka, iespējams, šis ir brīdis, kad varam paturpināt diskusiju par to, kādus izaicinājumus piedzīvo arī pasaules labākās bibliotēkas.

Domājot, kādu mēs bibliotēku gribētu, mums ir jāņem vērā potenciāli vēl nākamie 100 un 200 gadi. Es domāju, ka punktu šeit noteikti nevajadzētu pielikt arī diskusijās par to, kāpēc un kam šī bibliotēka varētu būt.

Mārtiņa pieminētais aspekts par demogrāfiju, par lasītājiem, pakalpojumiem, tradīcijām, vēsturi un tajā pašā laikā par nākošo paaudzi. Ja Erbas kundze saka, ka 60 procenti ir studējošie, skolnieki, tas arī jāskata kontekstā ar izglītības aspektiem pilsētā. Tā ka man liekas, ka tā ir kompleksāka tēma, nekā mēs šobrīd to, iespējams, skatām.

Liepājnieki droši vien vēlētos dzirdēt kaut ko vairāk tieši par paredzētajiem darbiem.

I. Erba: – Mēs esam diskutējuši dažādos sasaukumos, ar dažādiem vadības pārstāvjiem un aicinājuši pie sevis ciemos Dripi, Andri Vilku un tamlīdzīgi. Mēs pie tā strādājam ilgstoši. Vienīgi – tie vārti paveras un tā kā paliek pusatvērti. Labi, es saprotu, tas viss ir finansējuma jautājums, pašvaldībai tādu līdzekļu nav, un Eiropas projekti infrastruktūras uzlabošanai neko nepiedāvā.

Šobrīd Eiropas nostādnes uz nākotni ir pilnīgi citas. Protams, ka visā šajā diskusijā ir jāiesaista jaunā paaudze. Jo viņi būs tie, kas te dzīvos, izmantos un lietos. Esam izveidojuši sadarbību ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu. Jaunie arhitektu palīgi taisa savu projektu idejas pēc Agra Padēļa-Līna vecā projekta pie nosacījuma, ka tiek nojaukta vecā vingrošanas skola un mēs būvējam kaut ko jaunu pēc viņa prāta. Arhitekta palīgi mūs nu jau otro mēnesi izpēta, prasa, mēra, domā. Tas ir viņu mācību uzdevums, viņiem svarīgs. Bet arī mums, jo apgrozās cilvēki, par to tiek runāts.

M. Ābols: – Man liekas, ka mēs šeit domājam vienā virzienā. Ir tāds teiciens: ja tu gribi kaut ko ātri, tad ej un dari viens pats. Bet, ja tu gribi tālu tikt, tad tev ir jādara kopā. Domāju, ka centieni gadu gadiem ir bijuši darīt pēc iespējas ātrāk, bet tas nav attaisnojies. To nevar izdarīt.

Kultūras galvaspilsētas pieteikums var kalpot arī kā katalizators, ka kopā var izdarīt kaut kādas lietas, bet primāri jebkurā variantā ir jābūt saturam.

To mēs esam vēsturiski pierādījuši – pilsētu uzbūvēt mēs varam un mākam. Daudz kas šajos 20 gados pilsētā ir sakārtots, sabūvēts, bet mums ir jāiemācās piepildīt arī saturs.

Tikai kopā droši vien var pie kaut kāda mērķa nonākt. Jāizmanto situācija, kas šobrīd ir, darbs ir ieguldīts no visām pusēm. Es pieņemu un saprotu, ka pilsētai nav tikai viena prioritāte. Precīzāk, nesauksim tās par prioritātēm, bet vajadzībām, un to ir ļoti daudz. Bieži vien pat kauns teikt, cik tās ir akūtas un svarīgas, ka tā dēļ bieži vien nākas izšķirties, kurš ir akūtākais gadījums, ar ko mums jātiek galā. Bet virsmērķu, ambīciju, domāju, ka šeit ir gana.

I. Erba: – Ir, protams, pilsētas izdzīvošanas merkantilās vajadzības, kas bieži vien ir prioritāte. Bet neaizmirsīsim, ka mums ir garīgā vertikāle, kuru jātur spēkā. Vēl bibliotēka jebkurā gadījumā, pieejot filozofiski, ir pilsētas dvēsele un vizītkarte.

Tā kā esam pilsētas centrā, mūs bieži apmeklē ārzemju tūristi. Un īstenībā ir tā skumji, īpaši skatoties uz Skandināvijas bibliotēkām, cik labā līmenī tās ir. Tās ir ļoti labā, izcilā kvalitātē, funkcionālas, pārdomātas un patiešām pastāv, lai sabiedrībai būtu labums no tā. Lai stiprinātu kopienu, lai to saliedētu, lai kopienai būtu labāk, lai katrs tās loceklis justos vajadzīgs šai vietai un laikam.

I. Šoriņa: – Pieteikuma veidošanā noformulējām, ka pilsēta pēdējos 20 gadus ir apguvusi būvēšanu, iekārtošanu, un tas ir ārkārtīgi apsveicami un vajadzīgi. Bet ir viens aspekts – tomēr ir sajūta, ka nav izdarīts mājasdarbs, un tas ir tieši šis darbs ar sabiedrību un investēšanos sabiedrībā, investēšanos cilvēku resursos.

Mēs saprotam, ka mēs paliekam mazāk, un tas ir vēl lielāks izaicinājums, bet tieši pieminētā garīgā vertikāle vai tieši tā investīcija cilvēcīgumā, mākslā komunicēt, mākslā būt cilvēku sabiedrībā ir ārkārtīgi svarīga. Domāju, ka tāds bibliotēkas aspekts ir absolūti viena no atslēgas atbildēm par to, kas ir tie līdzekļi, kas var mums palīdzēt veidot, audzināt, izglītot, pašiem izglītoties, turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Tā noteikti ir bibliotēka.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par satura pakalpojuma pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, vai interneta vietnē kurzemes-vards.lv, turpmāk tekstā – VIETNE KV, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI. PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ/VIETNĒ KV šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNĒ/VIETNĒ KV maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. PAKALPOJUMS ir kāds no šajā punktā uzskaitītajiem satura pakalpojumiem, kurš ir nopērkams VIETNĒ/VIETNĒ KV, un kura abonementu PIRCĒJS ir tiesīgs iegādāties:
  1. Liepajniekiem plus – maksas digitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus”,
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements – maksas digitālā satura pakalpojums VIETNĒ KV, tajā skaitā drukātam laikrakstam ”Kurzemes Vārds” (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.) vizuālā un satura apjoma ziņā identiska elektroniska kopija, kā arī pieeja viena mēneša iepriekšējo elektronisko kopiju arhīvam,
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts – papīra formātā iznākošs reģionālais laikraksts (reģistrēts masu informācijas reģistrā ar nr. 000700763, no 28.11.1991.), kura piegādi PIRCĒJAM Liepājā un Grobiņā (pilsētā) nodrošina SIA ”AC Kurzemes Vārds”, vai citur Latvijā VAS ”Latvijas Pasts” saskaņā ar tā piegādes grafiku.
  4. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

PAKALPOJUMA abonements ir fiksēts termiņā, par noteiktu cenu, kuru KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā. KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. PAKALPOJUMA abonementa cenā ietverti ir visi uz to attiecināmie nodokļi, tajā skaitā pievienotās vērtības nodoklis (turpmāk – PVN) saskaņā ar LR normatīvajiem aktiem:

  1. Liepajniekiem plus ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi).
  2. ”Kurzemes Vārds” elektroniskais abonements ir 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par cenu – EUR 4.99 (četri euro un 99 centi).
  3. ”Kurzemes Vārds” drukātais laikraksts ir papīra formāta izdevums par cenu – EUR 8.95 (astoņi euro un 95 centi) vienam mēnesim.
  4. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ/VIETNĒ KV. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu PAKALPOJUMAM Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements, bet uz nākamo kalendāro mēnesi pagarinoties automātiski PAKAPLOJUMAM Kurzemes Vārds drukātais laikraksts abonementam , un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. PAKALPOJUMA ABONEMENTA KURZEMES VĀRDS DRUKĀTAIS LAIKRAKSTS PIEGĀDES UZSĀKŠANA.
    1. Ja PIRCĒJS ir veicis PAKALPOJUMA samaksu darba dienā līdz plkst.14.00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar nākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc divām darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
    2. Ja PIRCĒJS ir veicis samaksu darba dienā pēc plkst 14:00, tad abonementa piegāde tiek uzsākta ar aiznākamo darba dienu, ja piegādi nodrošina AC Kurzemes Vārds, vai pēc trim darba dienām, ja piegādi nodrošina Latvijas Pasts;
  2. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

KV Šī Līguma ietvaros ar PAKALPOJUMU Liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus un Kurzemes Vārds elektroniskais abonements veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz