Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla norāda, ka vērtīgie mākslas darbi būs aplūkojami interjera muzeja 2. stāvā, notāra Kristofa Vilhelma Stendera ģimenes ēdamistabā. Viena no dekoratīvajām olām tapusi slavenajā Faberžē juvelieru namā.

“Zuzāna kolekcijas Faberžē olas turētāja kājiņas ir izveidotas trīs eņģeļu formā, kuri tur olu uz saviem spārniem. Olas augšu rotā dekoratīvs sudraba čiekurs – nemirstības un atdzimšanas simbols,” viņa pastāsta.

Šo olu esot izgatavojis somu izcelsmes juvelieris Anti (Anders) Johans. D. Kārkla zina teikt, ka Gustava Faberžē, slavenās juvelieru darbnīcas dibinātāja, un viņa dēla Pētera Karla Faberžē veidotie juvelierizstrādājumi ir savas nozares augstākās meistarības paraugi.

Vēl interesentiem būs iespēja apskatīt Pāvela Ovčiņņikova zelta un sudraba priekšmetu rūpnīcas darināto sudraba dekoratīvo olu ar paliktni. P. Ovčiņņikova uzņēmuma produkcija pasaules slavu iemantojusi ar nacionālā stila atdzimšanu un attīstību, izcilu kvalitāti, īpaši emaljas lietās, atzīmē D. Kārkla.

Muzejā aplūkošanai būs izlikta arī sudraba dekoratīvā ola ar akmeņiem no sērijas “Medības” ar aļņu galvu atveidojumiem un rubeņa figūru iekšā.Tā darināta “Cyprian Labecki” meistardarbnīcā Varšavā, Polijā, 1878. gadā, proves meistars – Jozefs Sosnkovskis.

Nelielo dekoratīvo olu ekspozīciju papildinās arī porcelāna ola ar Jēzus augšāmcelšanās ainas gleznojumu, kas veidota 19. gadsimta otrajā pusē.

D. Kārkla atgādina, ka kristīgajā reliģijā ola jau izsenis ir neatņemama Lieldienu svinību sastāvdaļa. Ola, kura ir dzīvības un bezgalības simbols, reliģiskā kontekstā tiek saistīta ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos. Olu krāsošanas tradīcija ir īpaši izplatīta pareizticīgo zemēs, kurās Lieldienas ir gada galvenie reliģiskie svētki.

Tautas tradīcija dāvināt dažādu materiālu dekoratīvas olas iedvesmojusi sudrabkaļus un citu amatu meistarus radīt aizvien greznākas dekoratīvās olas. Visslavenākās no tām ir Faberžē izgatavotās 50 imperatora olas, kuras tika radītas pēc caru Aleksandra III un Nikolaja II pasūtījuma.