Izstādes atklāšana un tikšanās ar mākslinieci notiks 16. jūnijā pulksten 17.

Izstāde “Starp klusumu un gaismu” ved skatītāju iekšējā pasaulē, kur miers kļūst taustāms, gaisma – jūtama, bet klusums – pilns ar neizrunātu nozīmi.

Maijas Liepnieces darbi atspoguļo ainavas, kurās klusums runā skaļāk par vārdiem, bet gaisma rāda ceļu. Šī gleznu kolekcija ir stāsts, kas paliek sirdī – par vietām un sajūtām, kuras sastopam dabā un sevī.

Mākslinieces gleznas atklāj dabu gan kā miera nesēju, gan kā spēku, kas spēj iznīcināt un atjaunot. Darbi veido noskaņu, kas aicina apstāties, ieelpot un ieklausīties ne tikai telpā, bet arī sevī.

“Starp klusumu un gaismu” ir veltījums dabas ritmam – tās klusajai elpai un skaļajiem sirdspukstiem. Klusums gleznās nav tukšums, tas ir piepildīts ar niansēm, pārdomām un smalku emociju klātbūtni.

Maija Liepniece savā radošajā darbībā izmanto gaismu ne tikai kā vizuālu elementu, bet kā simbolisku robežu starp ārējo pasauli un iekšējo sajūtu telpu.

Viņas māksla aicina aizdomāties par to, kas mūs dzen uz priekšu, kas mūs saviļņo, liek apstāties vai steigšus virzīties.

Tas ir vairāk nekā bioloģisks ritms – tā ir iekšējā spriedze un kustība, kas atbalsojas mākslā, sabiedrībā un pasaulē.

Māksliniece Maija Liepniece par savu iedvesmu stāsta: “Mazai man māls bija viss – stāsts, saruna, spēle. Veidoju figūras, kas šķita pašas sevi uzrunājam. Omīte skatījās un klusēja, bet vienā dienā viņa pateica vienu vārdu: “Lietaskoks.” Es toreiz nesapratu, bet sajutu, ka tas ir kaut kas svarīgs.

Vēlāk es iemācījos skatīties ar gaismas un ēnu acīm. Sapratu, ka māksla ir ne tikai par skaisto, bet par patieso.

Es lēcu iekšā visā, kas bija jauns, nezināms, izgaismots – it kā mani vilktu nezināms magnēts uz to, ko citi vēl tikai baidījās iedomāties.

Un tagad esmu šodienā. Manas rokas vēl aizvien atceras māla siltumu. Manas acis meklē gaismas stāstu katrā rītā, logā, sejā, klusumā. Manī ir radoša doma kā nemiers. Es esmu iedvesma – nevis kā stāvoklis, bet kā elpa. Kā būtība. Es joprojām cenšos iemūžināt visu, kas mainīgs un dzīvs. Tikai tagad to daru ar krāsu, gaismu, formu, vārdu.”

Izstāde “Starp klusumu un gaismu” ir ne tikai vizuāls piedzīvojums, bet arī iespēja ieiet pasaulē, kur viss ir lēnāks, dziļāks un jēgpilnāks.

Tā aicina skatītāju nepaiet garām, bet uzkavēties un atrast to, kas visbiežāk atrodams starp klusumu un gaismu – pašu sevi.

Izstāde apskatāma bez maksas no 16. jūnija līdz 22. jūlijam.