Cikla “Personālmaršruts” lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus, kas savulaik kursēja maršrutā “Liepāja – Новополоцк“, ar uzrakstiem, uzslāņojumiem, kurus gadu gaitā atstājuši cilvēki.

Laikā, kad darbi tapa, uz Karostas ūdenstorni bija atnākusi kāda dāma, kura bija strādājusi uz dzelzceļa un izstāstīja, ko nozīmē katrs cipars un simbols uz vagoniem, atceras A. Apkalne.

Dzelzceļa vagonu atveides ideja lielformāta darbos pacietīgi gaidījusi gadus divdesmit.

“Kad atbraucu uz Liepāju un strādāju Karostas ūdenstornī, sapratu, ka gribu šo ciklu realizēt, un man deva tādu iespēju,”

saka māksliniece.

Vagonus atveidojot, apvienotas dažādas tehnikas – sausā ota, tecinājums un trafareti, kas vizuāli veido uzslāņojumu efektu.

Šī izstāde rada idejiskas paralēles ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības ideju un tās atstātajiem nospiedumiem.

Gleznotājas Agates Apkalnes konsekventi hiperreālisma stilā izpaustais talants ir novērtēts Latvijā un plašāku cienītāju loku guvis Rietumeiropā, īpaši Vācijā un Francijā.

A. Apkalne gadu gaitā pakāpeniski attīstījusi arvien simboliskākus sižetus un daudznozīmīgus tēlus.

Kā stāsta māksliniece:

“Idejiski, mana galvenā interese ir par lietu likumsakarībām. Kā pašreizējā darbība, rīcība un domu forma rezonē nākotnē.”

Māksliniece atspoguļo ideju, ka mēs viens bez otra nepastāvam, esam savienoti vienā lielā ķēdē un nepārtraukti mijiedarbojoties no pagātnes veidojam savu nākotni.

Arī šajā ciklā māksliniece akcentē, ka katrs pateiktais vārds un darbība izmaina mūsu kopējo ainu nākotnē. Tādējādi šodiena ir tāda, kādu mēs viņu veidojām vakar, iespējams pat daudz, daudz senāk. 

Līdzība ir ar dzelzceļa cisternām. Viens ir cisternas pasūtījis, viens ir notecinājis, viens ir uzrakstījis uzrakstu. Kādreiz kāds tos uzgleznos, kā rezultātā tapa šī izstāde. Cik pārsteidzoši kādu plašu informāciju jeb enerģētisko lādiņu nes tik vienkārša lieta kā cisterna, kuru dzīves steigā pat neievērojam.

Izstāde Liepājas muzeja anfilādē būs skatāma līdz 3. martam.