18.jūlijā plkst. 16 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16 atklās spilgtā 20. gadsimta 90. gadu jaunās paaudzes mākslinieka, liepājnieka Jāņa Viņķeļa (1968-1994) gleznu izstādi ”Vēstījuma māksla” (message art). Izstāde rīkota, atzīmējot mākslinieka 40. gadu jubileju. Tajā būs skatāmi Jāņa Viņķeļa darbi no Latvijas nacionālā mākslas muzeja, Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja, kā arī no privātkolekcijām. Izstādes atklāšanā piedalīsies mākslas zinātniece Inga Šteimane, kura savā monogrāfijā ”Jānis Viņķelis” izsekojusi gan mākslinieka biogrāfiju un konceptuālos pagrieziena punktus, gan devusi plašu laikmeta fona raksturojumu.

Jānis Viņķelis ir dzimis un mācījies Liepājā. Izstāde būs veltījums mākslinieka 40. dzimšanas dienai, kuru viņš šogad būtu atzīmējis, un dos liepājniekiem iespēju izzināt izcilā novadnieka atstāto kultūrvēsturisko mantojumu. 

Jānis Viņķelis paspēja pieteikt sevi kā spilgtu un savdabīgu personību latviešu 20 gs. 90. gadu sākuma mākslā. Viņš nenoliedzami bija unikāla personība, kuras idejas vēl krietnu laiku pārdzīvoja viņu pašu. Mākslinieka personība atstāja būtisku iespaidu uz laikabiedriem. 20. gs. 90. gados veidojās konceptuālistu otrā paaudze latviešu mākslā, kas no tā dēvētās pirmās paaudzes atšķiras ar to, ka tās konceptuālais galamērķis ir ne vairs abstrakti, bet tīri praktiski vērsts uz komunikāciju.  

Vēlme ”transportēt” domas ar mākslas palīdzību, nevis mērķis iedzīvināt mākslu kā estētisku un materiālu vērtību, priekšmetā ir izteikta message art indikācija. Konceptuālistu otrās paaudzes tiešais ietekmētājs bija Jānis Viņķelis. Kopš viņa nāves ir pagājuši 14 gadi, taču viņa idejas (tiešas vai dažādi transformētas un variētas) ir dzīvas vēl joprojām, jo tās bija patiess mākslinieka oriģinālās idejas spogulis.

Kā tādās tajās jūtama ne tikai gleznām raksturīgā augstuma un platuma, bet arī laika dimensija. Tā darbiem piešķir mūžības atblāzmu, pārlaicīgu jēgu un vērtību.  

Mākslas zinātniece Inga Šteimane norāda, ka Viņķeļa message art var saukt par transcendentālu. Viens no visiem pieņemamas un pārzināmas komunikācijas veidiem ir verbāls teksts, un tam Viņķeļa darbos ir svarīga sižetiska nozīme – verbālais teksts ātri un pārliecinoši nodod informāciju par Viņķeļa gleznām.  

Jāņa Viņķeļa glezniecība ir saucama par message art, jo tās izteiksmīgums balstās uz kādu ietekmīgu ”runājošu” – vēstošu – sfēru, kurp gleznas mūs ”transportē”. Uz kādu citu no mākslas atšķirīgu metafizisku pasauli. Uz transcendentālu jautājumu, nerakstītu vai arī neatminētu likumu sfēru.  

Viņķeļa gleznu pasaules tematiskā konsekvence iztēlē veido iespaidu par sistēmu, temati vienojas cits citu papildinošā un stiprinošā ķēdē. Un tā uztur pārliecinošu projekta sākotnējo spēku, neļaujot sistēmai deģenerēties izgatavotas un saliktas sistēmas ārišķīgumā. 

Jānim Viņķelim bija raksturīga fundamentāla pieeja mākslai, kas īstenojusies talantīgos, satraucoši izteiksmīgos darbos, kurus viņš radījis patstāvīgi un kā skolas uzdevumus, piešķir viņam īpašu vietu Latvijas mākslas ainā. Viņa darbu formālās kvalitātes tiem dod iespēju tikt iekļautiem ikvienā sevi cienoša muzeja kolekcijā. 

Jānis Viņķelis ir dzimis Liepājā 1968. gadā. Pēc Liepājas lietišķās mākslas vidusskolas absolvēšanas 1987.g. Jānis  Viņķelis iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas Interjeru un iekārtas nodaļā, vēlāk pārgāja uz Glezniecības nodaļas scenogrāfijas specialitāti.  

1992. gadā Liepājā, galerijā ”Roma” notiek pirmā un vienīgā Jāņa Viņķeļa personālizstāde, kurā tiek izstādītas vienpadsmit gleznas, kas skatītājus pārsteidz ar autora pašsacerētiem tēliem, kuri vienlaikus ir gan komiski, gan mistiski traģiski.  

Pirmo un vienīgo reizi Jāņa Viņķeļa scenogrāfija un kostīmi realizēti 1994. gadā Liepājas teātrī notikušājā Bomaršē komēdijas ”Trakā diena jeb Figaro kāzas” pirmizrādē. 1994. gada vasarā trīspadsmit dienas pirms akadēmijas diplomdarba aizstāvēšanas Jānis Viņķelis iet bojā.    

Finansiāli atbalsta Liepājas kultūras pārvalde un KKF.

Kristīne Circene,
Liepājas muzeja Mārketinga nodaļas vadītāja