Plašajā izstādē Liepājas muzejā pirmo reizi varēs iepazīt Jaņa Šternberga radošo darbību sešdesmit gadu garumā, ziņo muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Rasa Zālīte.

Izstādi veido vairākas kolekcijas – Liepājas muzejam dāvinātie darbi, kas, galvenokārt, tapuši Fišbahā (Vācijā) un Leksingtonā (ASV), kā arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabātie darbi, starp tiem darbi, kas tur kā “bezsaimnieka manta” nonāca 1949. gadā.

Īpaši šai izstādei Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) restaurēja vairākus Jaņa Šternberga darbus, starp kuriem 1920. gadu sākumā Liepājā radīti zīmējumi un viņa Latvijas mākslas akadēmijas diplomdarbs “Grafikas darbnīca” (1932).

Izstādes kopainu bagātina arī mākslas darbi un dokumenti no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē”, Ģelžu ģimenes krājuma, “Zuzānu” kolekcijas un citām privātkolekcijām.

2025. gadā apritēja 125 gadi kopš Liepājā dzimušā grafiķa Jaņa Šternberga (1900–1981) jubilejas – mākslinieka, kuru pamatoti var uzskatīt par vienu no izcilākajiem Liepājā dzimušajiem kultūras pārstāvjiem un kurš šo pilsētu sirdī glabāja līdz pat mūža beigām.

Janis Šternbergs bija daudzpusīgs un ražīgs grafiķis, kurš izglītojās Latvijas Mākslas akadēmijā, absolvējot Riharda Zariņa vadīto grafikas meistardarbnīcu, kā arī pilnveidojoties Vīnes mākslas akadēmijā pie profesora Ferdinanda Širnbeka (Ferdinand Schirnböck).

Jau 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē viņa ilustrētās bērnu grāmatas, portreti žurnālos un grāmatās, kā arī lietišķās grafikas darbi bija sastopami teju katrā Latvijas mājā, skolā un iestādē.

Janis Šternbergs radīja dizainu gan Latvijas Bankas pēdējai pirmskara 100 latu banknotei (1939), gan pēdējai Latvijas Republikas pastmarku sērijai (1940), vienlaikus strādājot Latvijas valsts papīrspiestuvē un īstenojot ap 1500 privātu pasūtījumu.

Pēc Otrā pasaules kara viņš no 1946. līdz 1949. gadam izveidoja un vadīja Grafikas studiju UNRRA Fišbahas bēgļu nometnē, bet vēlāk tika uzaicināts strādāt Kentuki universitātē (University of Kentucky), kur pasniedza iespiedgrafiku un veidoja ievērojamu akadēmisko karjeru – sasniegumu, kas latviešu mākslinieku vidū bijis reta parādība.

Vairāk nekā pusgadsimtu ilgās radošās darbības laikā Janis Šternbergs apliecināja izcilu meistarību klasiskajās grafikas tehnikās – vara grebumā, asējumā, litogrāfijā un kokgrebumā, vienlaikus nepārtraukti pievēršoties mākslinieciskiem eksperimentiem.

Otrā pasaules kara laikā un pirmajos pēckara gados viņš nopietni strādāja kokgrebuma tehnikā, savukārt 20. gadsimta 60. gados pievērsās dobspiedei.

1965. gadā grafiķis atklāja savu oriģinālo “smilšu rakstu” tehniku, izmantojot pakļāvīgo alumīnija oksīdu un trauslos veidojumus iemūžinot sietspiedumos, ko pats dēvēja par “foto-sietiņiem”.

Mūža nogalē mākslinieks īpaši koncentrējās uz šīs paša radītās tehnikas attīstīšanu, kurai veltīta arī grāmata “Images in Sand” (1977).

Izstādes kurators ir mākslas zinātņu doktors (Dr. art.), Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta pētnieks un Vidzemes augstskolas profesors Jānis Kalnačs.

Izzinot Latvijas kultūras un mākslas vēsturi, viņš sarakstījis grāmatas par māksliniekiem Kārli Padegu, Jēkabu Strazdiņu un Jani Šternbergu, Valmieras un tās apkaimes arhitektūras un mākslas mantojumu, Latvijas mākslas dzīvi nacistiskās okupācijas periodā, kā arī par Otrā pasaules kara beigās Rīgas dzīvokļos atstāto kultūras vērtību likteņiem pēc padomju varas atgriešanās.

Izstādes laikā muzejā būs iespējams iegādāties izdevniecības “Neputns” izdoto “No Liepājas līdz Leksingtonai. Janis Šternbergs”, kurā autors Jānis Kalnačs daudzpusīgi atklāj līdz šim maz pētītas personības biogrāfiju un profesionālo darbību.

Izstāde Liepājas muzejā, Kūrmājas pr. 16/18, būs skatāma no 8. maija līdz 28. jūnijam.