Liepājas muzeja jaunajā ekspozīcijā “Dienvidkurzemes
ļaudis, dzīve un darbs” viena no tēmām ir vilnas apstrādes process no aitu
cirpšanas līdz auduma aušanai. Lai papildinātu ekspozīciju un vairotu izpratni
par sarežģīto auduma veidošanas procesu, Rucavas etnogrāfiskajā mājā ”Zvanītāji”sadarbībā ar TV Kurzeme tapis sižets par aušanu, portālam pavēstīja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Rucavas
etnogrāfiskās mājas “Zvanītājos” autentiskā vidē audēja Velta Pričina rāda, kā
vecā parauga trizuļu stellēs auž lupatu deķi. Audēja stāsta par steļļu
iekārtošanu un aušanu. Noskaņas radīšanai audēja ir tērpusies Rucavas
tautastērpā.

Aitu vilnas
pārstrāde saistīta ar garu un laikietilpīgu procesu, kas savukārt sadalāms
vairākos posmos. Tos darīja dažādu paaudžu saimes sievietes, darbos tika
iesaistīti arī bērni un pusaudži. Katrs veica kādu savām prasmēm atbilstošu
darbu. Vilnas pārstrādei parasti atlicināja laiku gada tumšākajos mēnešos. Visi
darbi, kas šajos posmos tiek veikti, ir saistīti ar roku darbu un vienkāršiem
darbarīkiem.

Aitas cirpa
divas reizes gadā, un tas nereti tika veikts, sapulcējot vienkopus vairākas
sievietes un lielākos bērnus kā palīgus. Aitas cirpa ar šim nolūkam pie kalēja
izgatavotām dzirklēm. Vienas aitas cirpšanai ar mehāniskajām dzirklēm vajadzēja
vismaz stundu.

Nocirptā vilna
tika mazgāta, lai atbrīvotu no aitu sviedriem, netīrumiem, saķērušiem augiem.
Tālāk sekoja vilnas plūkšana – vilnas šķiedras sadalīja, nošķirot smalkās no
rupjajām. Vilnu atbrīvoja no augu valsts piejaukumiem un gružiem.

Vilnas kāršanas
laikā nelielu šķiedras daudzumu – šķipsnas dažādos virzienos rūpīgi izķemmēja
ar rokas kārstuvju palīdzību. Tā vilnas šķiedras tika sakārtotas plānās
plīvurveida šķipsnās, no kurām tālāk varēja veidot jēldziju, kas bija sava
veida sagatave nākamajam solim – sagrodota vilnas pavediena ieguvei. Rūpīgi
kārsto vilnu savērpa ar vērpjamo ratiņu. Rupjāku vilnas dziju ieguva,
sašķetinot kopā vairākus savērptos pavedienus.

Tālāk jau sekoja
sarežģītā un darbietilpīgā auduma iekārtošana un steļļu sagatavošana aušanai.
No dziju kamoliem dzijas uztina (uzmeta) uz tītavām – velku kokiem un
sagatavoja velku materiālu iekārtošanai stellēs. Pielietojot palīgierīci
riekumu, velkus iestiprināja stellēs. Velku materiālu ievilka stellēs, uztinot
to uz steļļu ruļļa. Šo darbu, kas ir visatbildīgākais sagatavošanās procesā,
vienlaicīgi un saskaņoti veica trīs cilvēki. Ievilktos velkus rūpīgi sanītī
atbilstoši iecerētajam auduma pinumam. Lai audums veidotos blīvs un vienmērīgs,
veic velku šķietošanu – katra velku pavediena izvilkšanu caur atbilstoša šķieta
acīm.

Velku galus
iestiprina stelles priekšpuses rullī. Piesien stelles paminas un noregulē
šķīrienu. Stelles aušanai ir sagatavotas. Sagatavo audu dzijas – satin dziju
saivās un ievieto atspolēs. Un aušana var sākties.

Liepājas muzeja
jaunajā ekspozīcijā stelles iekārtoja pieredzējusī Tautas lietišķās mākslas
studijas “Liepava” meistare Ilze Škuberte. Stellēs tika ievilkts Pērkones
brunču audums un apmeklētājiem pašiem būs iespēja izmēģināt aust.

Iekārtojot jauno
ekspozīciju, muzejs kā dāvinājumu no Ilgas Leimanes saņēma trizuļu stelles.
Ekspozīcijas pilnveidošanai bija nepieciešami vairāki specifiski priekšmeti,
kādi līdz šim muzeja krājumā nebija. Niedru šķietus un saivas sagādāja studijas “Liepava” dalībnieces. Lielu atbalstu sniedza Gaviezes senlietu krātuves “Atmiņu pūrs” un Vērgales pagasta muzeja kolektīvi, deponējot ekspozīcijai
nepieciešamās senlietas.

Ekspozīcija
apmeklētājiem būs pieejama no 20. decembra. Ekspozīcijā “Dienvidkurzemes
ļaudis, dzīve un darbs” paredzēts parādīt Dienvidkurzemes sētu ar tai
raksturīgajām ēkām, tradīcijām un īpatnībām. Apmeklētājiem būs iespēja
ielūkoties Dienvidkurzemes sētā, pirtī, klētī, rijā, smēdē. Iepazīties ar
vilnas apstrādi, zudušo Rucavas podniecību un godu tradīcijām Nīcā, Bārtā,
Rucavā.

Ieeja būs bez maksas.