22. oktobrī plkst. 19 Liepājas muzejā notiks apvienības ”Kultūrmarka” rīkota teātra izrāde “Padegs un Padegs”. Tas ir aktiera un režisora Vara Pinķa
redzējums par Kārli Padegu (1911-1940) – gleznotāju, grafiķi un spilgtu
personību Latvijas mākslā, portālu informē Liepājas muzeja muzejpedagoģe Astra Dzērve.

Izrādes ”Padegs un Padegs” scenāriju rakstījis
dramaturgs Ivo Briedis, kurš iedvesmojies no J.Kalnača grāmatas ”Rīgas dendijs
un autsaiders. Kārlis Padegs”, kā arī izmantojis materiālus no
20. gadsimta divdesmito un trīsdesmito gadu preses.

Scenogrāfs Māris
Ruskulis izrādes scenogrāfijā iekļāvis vairākus desmitus Kārļa Padega darbu
reprodukciju. Izrādē spēlē aktieri Mārtiņš Upenieks un Inga Tropa.

Režisors Varis Piņķis: ”Izrāde ir Padega, ko spēlē Mārtiņš Upenieks, ironiska un atklāta saruna un dialogs pašam ar sevi, saviem
mākslas darbiem un savu ”iekšējo balsi”, mākslas kritiķi, mīļoto sievieti,
vērotāju no malas. Visus šos tēlus iemieso aktrise Ingas Tropa. Izrāde par šo
dīvaino un ģeniālo šausmu zīmētāju stāsta par estētisku, dekadentisku
pašiznīcināšanos, par nežēlību un vienlaikus milzīgu mākslas un dzīves mīlestību.”

Mākslas zinātnieks
Jānis Kalnačs grāmatā ”Kārlis Padegs” (Neputns, 2014, 6.lpp.) raksta: ”Kārlis
Padegs no piemirsta, galvenokārt mākslinieku aprindās zināma leģendāra tēla un
sabiedrības autsaidera jau krietnu laiku kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu un
ilustrēto žurnālu rotu. Viņa darbi Latvijas nedaudzajiem turīgajiem
kolekcionāriem ir grūti pieejami un dārgi krājumi. Viņa mākslas lielākās
vērtības šobrīd varētu būt rafinēta rokas veiklība un izteiksmes dažādība,
dzēlīga ironija un vēl nesaudzīgākā pašironija, bet, iespējams, vēl būtiskāka
ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien.”

Kārlis Padegs ir
dzimis 1911. gada 8. oktobrī Rīgā. K. Padega bērnība lielāko tiesu aizritēja
vienatnē, un varbūt rotaļu biedru trūkums atvēlēja vairāk laika lasīšanai,
zīmēšanai un fantazēšanai.

1921. gadā, trīs
gadus vēlāk nekā vajadzētu, Kārlis Padegs iestājās Rīgas pilsētas 1.
Pamatskolā. Padega zīmētāja spējas agri ievēroja zīmēšanas skolotājs Ernests
Veilands. Pēc pamatskolas beigšanas, 16 gadu vecumā, būdams jau mazliet par
vecu, lai turpinātu mācības vidusskolā, Kārlis Padegs tika galā ar ģipša galvas
zīmējumu un kopā ar 20 citiem pretendentiem ieguva tiesības apmeklēt Latvijas
Mākslas akadēmijas 1. kursa nodarbības.

Mācīdamies
akadēmijas 3. kursā un rūpēdams naudu studijām, Kārlis Padegs uzzīmēja vairākas
avīžu reklāmas Golta un biedru tirdzniecības namam. Mazliet ilgāk par gadu no
1930. līdz 1931. gadam — Padegs piepelnīdamies sadarbojās ar humora un satīras
nedēļas izdevumu ”Svari”. Šajā žurnālā regulāri publicēja viņa karikatūras,
kopskaitā vairāk nekā 170 zīmējumus. 1930. gadā Padegs pirmo reizi parādījās
Lūcijas Kreicbergas nelielajā fotodarbnīcā Marijas ielā 26. Četrreiz gadā viņš
veidoja vienīgā lielā, pret Marijas ielu vērstā skatloga noformējumu, par ko
saņēma viņa trūcīgajos apstākļos tik nepieciešamo atlīdzību. Noformējums allaž
bija efektīvs, reiz pat tas piesaistīja preses un policijas uzmanību.

Šajā pašā laikā arī
izveidojās veidols kādā Kārlis Padegs promenēja pa Rīgas bulvāriem – elegants
dendijs ar melnu spāniešu platmali un kvēlojošu cigareti zobos. 1932. gadā
Padegs pārtapa spāņu caballero –
mākslinieka galvu sedza mazliet ieslīpi uzlikta melna platmale ar neierasti
platām malām, mugurā viņam bija garš tumša auduma mētelis ar polsterētiem
pleciem, bet ap kaklu bija koši sarkana šalle. Vienā rokā viņš turēja dzeltenus
cūkādas cimdus, bet ar otru vēzēja bambusa spieķi. Kājās lepni strīpainās
finansista bikses. Jauneklis sīkiem solīšiem, nepakļaudamies līdzpilsoņu
darbīgajai steigai, lēnām promenēja pa Rīgas centra bulvāriem. Viņa gaita un
izskats gan piesaistīja izbrīnītus skatienus, gan izraisīja nievājošas
piezīmes. Reizumis viņu varēja manīt vienatnē sēžot Vērmaņdārzā vai
Viesturdārzā uz soliņa, vai arī pastaigājamies kopā ar draugiem Valdi Kalnrozi
un Heinrihu Baueru, kuri viņam arī deva draudzīgu iesauku ”Čarlis”.

Mākslas akadēmiju
un Vilhelma Purvīša vadīto dabasskatu meistardarbnīcu Kārlis Padegs pabeidza
1933. gadā. Šajā laikā Padegs arī īsu brīdi bija mākslinieku apvienības
”Radigars” biedrs un piedalījās šīs apvienības rīkotajās izstādēs.

1934. gadā Kārlis
Padegs tiek iesaukts Latvijas armijas obligātajā karadienestā. Dienesta mēnešus
Kārlis Padegs pavadīja netālu no Rīgas – artilērijas pulkā Daugavgrīvā.

Turpmākie pāris
gadi (1937. – 1938.) mākslinieka biogrāfijā aizritēja gandrīz neticami klusi.
Nebija šokējošu avīžrakstu, nedz aizdomu pilnu tenku, nedz arī
personālizstādes. Krāšņā bohēma bija norimusi, tās vietā Padegs daudz dzēra un,
neskatoties uz neglābjami ielaisto diloni, meklēja aizmiršanos regulāri
iegriežoties krodziņos. 1938. gadā Kārlis Padegs salaulājas ar 24 gadus veco
Elvīru Bertu Feodoroviču, kura arī kopš agras jaunības slimo ar plaušu
tuberkulozi.

Zināms lūzums
notiek 1939. gadā, kas ir ārkārtīgi ražīgs gads. Šajā gadā viņš pabeidza vairāk
nekā četrdesmit lielu, mākslinieciski augstvērtīgu grafikas lapu. To lielākā
daļa bija savdabīgas ilustrācijas Knuta Hamsuna darbiem. Tomēr šķiet, ar to arī
mākslinieka spēki bija izsmelti.

Jau studiju gados
Padegs sirga ar plaušu kaiti, kas nepameta viņu visu mūžu un bija vainojama pie
mākslinieka pāragrās nāves. Kārlis Padegs mira 1940. gada 19. aprīlī savā
dzīvoklī Rīgā.