21. decembrī plkst. 12.00 Liepājas Pārstāvniecībā Rīgā pasākuma “Starp divām pasaulēm” laikā tiks atvērts izcilās latviešu rakstnieces, filozofes un kultūras darbinieces Zentas Mauriņas bilingvālais eseju krājums ungāru un paralēli latviešu valodā “Zenta Mauriņa élete és esszéi/ Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas”.

Uz grāmatas atvēršanas svētkiem aicināti Ungārijas republikas vēstnieks Latvijā, Liepājas pilsētas Domes, Kultūras pārvaldes pārstāvji, žurnālisti, literāti un citi. Pasākumu rīko Latvijas Rakstnieku savienības Liepājas nodaļa. Pirmā grāmatas atvēršana notika š.g. 25. novembrī Rietumungārijas pilsētā Sombathejā, klātesot Latvijas Republikas vēstniecei Ungārijā Veronikai Ertei.

Grāmatā iekļautās esejas izvēlētas no Z. Mauriņas darbiem latviešu valodā – “Iedrīkstēties ir skaisti”, “Apnicība un steiga”, “Dzīves jēgu meklējot””. Eseju krājumā ungāru un paralēli latviešu valodā “Zenta Mauriņa élete és esszéi/ Zenta Mauriņa – viņas dzīve un esejas” grāmatas pēcvārdā ir apjomīgs Rietumungārijas Universitātes lektores Lāsmas Ģibietes vēstījums par autores dzīvi un daiļradi, kā arī viņas sagatavotie bibliogrāfiskie dati. Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījuši Rietumungārijas Universitātes Savaria Campus Zinātniskā padome un Jānošs Pustai. Darba tapšanā palīdzējusi arī mūsu tautiete no Zviedrijas, ilggadējā rakstnieces sekretāre un tuva draudzene Irene Mellis, kura ir Z. Mauriņas latviešu darbu autortiesību mantiniece.

Zenta Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja, rakstniece, tulkotāja un skolotāja. Z.Mauriņa uzaugusi Grobiņā, sava tēva doktorātā. Piecu gadu vecumā, saslimstot ar bērnu trieku, uz mūžu piekalta pie invalīdu ratiņiem, kas nekļūst par šķērsli ar asu prātu un apbrīnojamu enerģiju apveltītajai sievietei gūt izcilus panākumus, augstas atzinības apliecinājumus no vairāku Eiropas valstu valdībām un kļūt par vienu no retajām latviešu sievietēm – rakstniecēm, kuras vārds ierakstīts un darbi ierindoti pasaules literatūrā. Ar Liepājas dzīvi Zenta Mauriņa cieši saistīta līdz 1921.gadam, kad iestājās Latvijas Universitātē. Viņa ar savām teicamajām zināšanām burtiski izcīnīja tiesības mācīties Krievu meiteņu ģimnāzijā (tagad Valsts Liepājas 1.ģimnāzija), ko pabeidza ar zelta medaļu.

Reizē ar neatkarīgās Latvijas valsts rašanos Mauriņa Grobiņā nodibināja pati savu proģimnāziju, pasniedza privātstundas arī Liepājā. 1944.gadā viņa kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju, septiņus gadus dzīvoja Zviedrijā, tad līdz mūža galam apmetās Vācijas kūrortpilsētā Krocingenē.

Pēc Sandras Vensko un Lāsmas Ģibietes materiāliem sagatavoja:
Aija Kopštāle,
Liepājas pārstāvniecības Rīgā atbildīgā sekretāre