Latvijā akadēmiskās mūzikas nozares finansēšana, salīdzinot ar Igauniju, ir atpalikusi un tas sāk ietekmēt mūziķu noskaņojumu, kā arī paaugstina agresijas fonu arodbiedrību darbībai, intervijā “Rietumu radio” sacīja Liepājas simfoniskā orķestra valdes loceklis Uldis Lipskis.

“Man ir raizes par simfoniskās mūzikas nākotni Latvijā, un par to dažādos formātos esam runājuši arī Kultūras ministrijā,” sacīja Lipskis. “Apstākļi orķestros nepietiekami motivē jaunos talantus izvēlēties šo profesiju, savukārt mūsu mūzikas izglītības sistēma, kurā ik gadu iegulda aptuveni 28 miljonus eiro, ražo ļoti labus mūziķus darbam bagātajās rietumvalstīs un ASV. Arī mūzikā ir šāda tendence,” viņš uzsvēra.

Lupskis gan atzina, ka Kultūras ministrija (KM) “ļoti smagi strādā”, lai šos apstākļus uzlabotu, piemēram, kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) ir izcīnījusi algu pielikumu. Tomēr plaisa starp Latviju un Eiropu, tostarp arī Centrāleiropu un Igauniju, turpina pieaugt, viņš norādīja.

“Cerīgāk uz orķestra nākotni ļautu raudzīties būtisks valsts atbalsta pieaugums vai arī Liepājas domes pamošanās un orķestra vajadzību respektēšana,” sacīja Lipskis.

Viņš uzsvēra, ka rudenī gaidāma Liepājas jaunās koncertzāles “Lielais dzintars” atklāšana, taču orķestra rīcībā esošie instrumenti ir novecojuši, un “mēs ejam koncertzālē, taču mums praktiski nav, ko ģērbt”.

Vienlaikus esošie instrumenti skan, un “tā nav traģēdija”, tomēr, ja Liepājas simfonisko orķestri salīdzina ar citiem orķestriem, aprīkojums ir neatbilstošs, un ilgstoši “uz fanātisma bāzes” konkurēt nebūs iespējams, teica Lipskis.

Kā skaidroja orķestra vadītājs, lai sakārtotu instrumentu bāzi, Liepājas simfoniskajam orķestrim būtu nepieciešams aptuveni pusmiljons eiro, par ko tiktu iegādāti pūšaminstrumenti, sitaminstrumenti un atsevišķi retāki taustiņinstrumenti.