“Astoņi pilna laika repertuāra teātri Latvijai ar apmēram diviem miljoniem iedzīvotāju ir par daudz,” Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē paziņoja kultūras ministrs Ints Dālderis.

Viņš izteica viedokli, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos nav iespējams saglabāt visu kultūras iestāžu tīklu, kas izveidots pagājušā gadsimta 50.–60. gados. “Pašlaik astoņi valsts finansēti teātri atrodas vienā laivā, kura slīkst. Diviem vai trim ir jāizkāpj, lai pārējie varētu braukt tālāk,” skaidroja Dālderis. Ja finansējums tiks arī nākamgad solidāri un vienādi samazināts visiem teātriem, vismaz daļa no tiem bankrotēšot, un to parādi būs jāsedz valstij, apgalvoja kultūras ministrs.

Valsts dotācija teātriem 2008. gadā bija septiņi miljoni latu, bet nākamgad tiks samazināta līdz diviem miljoniem latu. Dālderis pauda Kultūras ministrijas nostāju: valsts finansēs tikai izcilākās teātra trupas, kurām ir arī veiksmīgs mārketings. Latvijas Kultūras akadēmijas rektors Jānis Siliņš nosauca trīs mākslinieciski augstvērtīgākos Latvijas teātrus – tie ir Nacionālais teātris, Jaunais Rīgas teātris un Valmieras Drāmas teātris. Savukārt vājš mākslinieciskais līmenis, pēc viņa teiktā, esot Daugavpils un Liepājas teātrim.

Iepazīstoties ar J. Siliņa vērtējumu par mūsu pilsētas teātri, Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja Lelde Vīksna uzsvēra, ka, viņasprāt, jebkurš viedoklis par māksliniecisko līmeni ir subjektīvs, arī šis, jo neesot skaidrs, kādi kritēriji izvirzīti mākslinieciskā līmeņa noteikšanai. “Izsakot viedokli par kāda teātra esamības attaisnojumu, nedrīkst vadīties tikai pēc mākslinieciskiem vai finansiāliem kritērijiem, ir jāņem vērā arī misija – piedāvāt profesionālu mākslu iedzīvotājiem (un nodokļu maksātājiem, kas uztur valsti) pēc iespējas tuvāk viņu mājām,” uzskata Vīksna.

Dālderis deputātus arī informēja, ka Liepājas teātri savā pārziņā pārņēmusi Liepājas pašvaldība. L. Vīksna precizēja, ka jau pagājušā gadsimta 90. gados pašvaldība Liepājas teātri pārņēma savā pārziņā, visu šo laiku valsts piešķīra dotācijas mākslinieciskajam procesam. “Liepājas pašvaldība pilsētas attīstības pamatdokumentos vienmēr formulējusi, ka mūsu pilsētai ir svarīga kultūra, profesionālā māksla un teātris, apliecinot, ka Liepāja savu teātri vienmēr ir atbalstījusi un darīs to arī turpmāk. Savukārt no valsts mēs tomēr sagaidām, ka, nenoniecinot teātra nepieciešamību reģionos, augstvērtīga mākslinieciska līmeņa uzturēšanai varētu rast iespēju iedibināt Kultūras ministrijas mērķprogrammu profesionālas teātra mākslas atbalstam reģionos,” aicina Kultūras pārvaldes vadītāja L. Vīksna.

Inita Gūtmane,
“Kurzemes Vārds”