19. gs. beigas un 20. gs. sākums Liepājā ir ekonomiskā uzplaukuma laiks – straujā infrastruktūras attīstība, ostas padziļināšanas un pārbūves darbi ieved Liepāju jaunā pārmaiņu laikmetā, kas pavēra iespēju tai kļūt par nozīmīgu un modernu pilsētu.

Dzelzceļa līnija pilsētas attīstībai piešķīra līdz tam nebijušu dinamiku. Vairākkārt pieauga tirdzniecības apgrozījums ostā, strauji veidojās jauni rūpniecības uzņēmumi, piesaistot ārvalstu kapitālu.

Par vērienīgu ārvalstu kapitāla rūpniecības uzņēmumu Liepājā izvērtās zviedru firmas korķu fabrika “Vikander & Larson”, kas sāka darbu 1886. gadā.

Sākumā rūpnīcas īpašnieki ražošanas uzsākšanai Liepājā izmantoja īrētas telpas Kungu ielā. Taču, ņemot vērā to, ka uzņēmums guva labus panākumus, jau nākamajā gadā īpašnieki sāka būvēt fabrikas jaunās telpas plašā teritorijā Kaiju ielā, kas joprojām tur daļēji saglabājušās pēc vairākkārtējiem ugunsgrēkiem un vispārējas pamestības.

Iespaidīgie fabrikas korpusi un greznā kantora ēka ar bezgala skaisto un bagātīgi dekorēto interjeru bija būvēti pēc pazīstamā arhitekta Paula Maksa Berči projekta.

Interjeriem un pat mēbelēm bija izstrādāti īpaši meti.

Speciālie korķu ražošanas darbagaldi lielākoties tika atvesti no Zviedrijas. Uz vietas fabrikas vajadzībām izgatavoja vienkāršākus darbagaldus un ražošanai nepieciešamās palīgierīces. Izejvielas ar tvaikoņiem Liepājas ostā ieveda no Portugāles, Spānijas un Marokas.

Tā kā gatavā produkcija bija pieprasīta visā Krievijā, fabrikai bija iespēja attīstīties un arvien palielināt ražošanas apjomus.

1893. gadā tika pieņemts lēmums korķa fabriku paplašināt, tai pievienojot arī linoleja ražošanas uzņēmumu, kas pavēra iespēju izmantot korķa ražošanas atkritumus.

1897. gadā abas fabrikas apvienojās akciju sabiedrībā ar nosaukumu ”Vikander & Larson”, kuras kapitāls jau bija sasniedzis 2 miljonus rubļu.

1898. gadā tika sākta musturotā linoleja, tam laikam modernā linkrusta un reljefa tapešu ražošana.

Pirmais pasaules karš piespieda akciju sabiedrībai “Vikander & Larson” darbību pārtraukt. Vērtīgākās iekārtas tika aizvestas uz Vāciju, bet korpusi pārvērsti par okupācijas armijas kazarmām.

Linoleju ražošana rūpnīcas korpusos tika atsākta Latvijas pirmās brīvvalsts laikā – 1922. gada vasarā. Visu saražoto eksportēja. Linoleju pirka PSRS, Polija, Anglija, Zviedrija un citas valstis. Tas kļuva par vienu no pieprasītākajām Latvijas eksportprecēm.

Pēc Otrā pasaules kara rūpnīca darbību atjaunoja. Tajā ražotais linolejs un linkrusts bija viens no ekoloģiskā ziņā labākajiem grīdu segumiem, jo to izgatavoja no dabiskiem materiāliem – linu kliju eļļas, sveķiem, koka miltiem, kaļķakmens, pigmenta un džutas.

Grāmatu “Pastaiga pa skaisto Liepāju. Uzplaukums”, kurā ir vairāk nekā 200 vēsturisko bilžu, Liepājā var iegādāties grāmatnīcās “Zvaigzne ABC”, “Jānis Roze” un “Globuss”, “Polaris”, Liepājas muzejā, Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojā, viesnīcās “Promenade Hotel” un “Art Hotel Roma”, biedrībā “Liepāja 400” (zvanot 26559809), bet internetā vislabākā cena ir grāmatu veikalā www.buki.lv.